Pēdējā laikā, pie rīta kafijas saplānojot dienu, taksidermista Dāvja Rītera darāmo darbu sarakstā dominē lūšu, vilku, brieža buļļu krūštēlu un meža kuiļu galvas izbāžņu veidošana. Iespējams, taksidermija daudziem var šķiet svešs un nedzirdēts jēdziens, taču mednieki un viņu kundzes, kurām jāsadzīvo ar medījumu ne tikai uz pusdienu galda, bet arī istabas interjerā, šīs profesijas pārstāvjus apmeklē vismaz pāris reižu gadā. Nenoliedzami, šo profesiju var saukt par unikālu, jo Latvijā ar to nodarbojas tikai retais.
Sperot pirmos soļus Dāvja darbnīcā, pretī paveras daudz spīguļojošu acu pāru. Netipiska dabas idille, kur alnim blakus nostājies briedis, netālu vilks ar atņirgtiem zobiem, lapsu bariņš un pat vairāki lāči. Galvenokārt taksidermisti, tajā skaitā Dāvis, apkalpo medniekus, kuri vēlas saglabāt un iemūžināt savas medību trofejas.
"Taksidermija ir dzīvnieku izbāžņu veidošana, izmantojot dzīvnieka ādu un dažreiz arī kaulus," izskaidro Dāvis. No dzīvnieka ķermeņa tiek nodīrāts izbāznim nepieciešamais ādas gabals, kurš tālāk tiek apstrādāts. Salīdzinot ar senākiem laikiem, kad uz dzīvnieku kauliem no pakulām un zāģu skaidām veidoja ķermeņa siluetu, mūsdienās darbu atvieglo putuplasta formas, uz kurām tiek uzlīmēta un piešūta apstrādātā āda. Vēl tiek izmantotas ļoti dabīgas stikla acis, kuras grūti atšķirt no īstajām, kā arī, ja dzīvnieks veidots ar atvērtu muti, mākslīgas zobu formas un gumijas mēles. Pēdējais un visilgākais process ir gatavā izbāžņa žūšana.
"Bet vai manu runci arī var izbāzt?" Izrādās, tas nemaz nav tik muļķīgs jautājums, jo Dāvim ir gadījies uzklausīt arī mājas mīluļu saimnieku vēlmes. Tomēr uzskata, ka nevar izveidot un attēlot to, kā mājdzīvnieks skatījies, kā darbojies. Nepieņemami šķieta arī izbāžņus veidot netipiskās pozās vai situācijās, piemēram, pielīdzinot tos cilvēka darbībām, jo tā ir ņirgāšanās par dzīvnieku.
Studējot Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē, radusies izdevība doties uz Latvijas Dabas muzeju pie taksidermista Voldemāra Rēdera un sākt nopietni apgūt arodu. Iespēja mācīties bijusi lieliska izdevība, jo Latvijā apgūt taksidermista profesiju nav iespējams.
Ar nosodījumu un kritiku par savu darbu Dāvis nav saskāries, tieši otrādi: "Neviens nekad nav teicis "fui", parasti visi ir ieinteresēti un cenšas noskaidrot, vai tiešām ar to nodarbojos. Kurš katrs, es uzskatu, to nevarētu darīt." Viņš lepojas, ka pēc sevis var atstāt ko vērtīgu: "Dzīvniekam tiek piešķirts otrs mūžs. Kā izbāznis tas kalpo daudzus gadus, un vairākiem cilvēkiem ir iespēja to apbrīnot."
Medības kalpo par iemeslu labi paveiktajam darbam. "Uzskatu, ka taksidermistam jābūt medniekam," pārliecināti saka Dāvis. "Tu ej dabā, skaties, vēro dzīvniekus. Pēc tam, veidojot izbāzni, tev jau ir doma, kā to vēlies redzēt."
Visu rakstu par Dāvi Rīteru, vienu no Latvijas retajiem taksidermistiem, lasiet 13. – 19. marta žurnālā Sestdiena!