Kad mazs bērns nokrīt un sasitas, viņš meklē mierinājumu mammas apskāvienos. Arī spēcīgu emocionālo triecienu saņēmuši cilvēki instinktīvi apskaujas. Kādēļ rīkojamies tieši tā? Iespējams, zinātnieki noskaidrojuši apskaušanās fenomena cēloņus.
Apkopojot informāciju no 212 iepriekš veiktiem pētījumiem, Vācijas un Nīderlandes speciālisti ieguvuši labāku izpratni, kā ķermeņa kontakts ar emocionāli tuvu cilvēku palīdz tikt galā ar psihisku pārdzīvojumu un fiziskām sāpēm.
DARBOJAS VISI PIESKĀRIENI
Pētnieku grupa no Rūras Universitātes Bohumā Vācijā un Nīderlandes Neirozinātnes institūta iepazinās ar pētījumu datiem, kuros aptverta 12 966 cilvēku pieredze. Un tie palīdzēja gūt priekšstatu par pieskāriena nozīmi sāpju, depresijas un trauksmes mazināšanā.
"Mēs iepriekš zinājām par pieskāriena nozīmi veselības stāvokļa uzlabošanā, taču, neraugoties uz daudziem pētījumiem, joprojām nebija skaidrs, kā to optimāli izmantot, kāda reakcija ir sagaidāma un kādi ir ietekmējošie faktori," žurnālā Nature Human Behaviour raksta neirozinātnieks Juliāns Pakheizers no Rūras Universitātes.
No viņu darba izriet, ka visiedarbīgākā ir pieskaršanās galvai vai sejai. Turklāt pozitīvāko reakciju gan pieaugušajiem, gan bērniem izraisa īsāki un biežāki pieskārieni.
Interesanti, ka fizisko sāpju remdēšanai var palīdzēt pat priekšmetu pieskārieni. Ne velti pēc sasitumiem cilvēki mēdz pielikt savainotajai vietai vēsu metāla galda piederumu. Šis atklājums stiprina vīziju par robotu izmantošanu pacientu aprūpē. Pret psiholoģiskajiem pārdzīvojumiem gan nedzīvas būtnes nespējot palīdzēt, uzsver darba autori.
TAUSTES ĪPAŠĀ SPĒJA
Ļoti izteikti pieskārienu izjūt jaundzimušie. Viņiem ir svarīgi sajust tieši vecāku pieskārienu, jo tas mierina vairāk nekā medmāsas rokas vai kontakts ar citu svešinieku. Laikam ritot un emocionālajai saitei ar vecākiem vājinoties, šim faktoram vairs nav tik svarīgas lomas. Taču pati vajadzība pēc fiziska kontakta saglabājas.
Darba autori apskāvienu lomu sāpju remdēšanā skaidro ar faktu, ka pēc cilvēka nākšanas pasaulē tauste no visām maņām attīstās visstraujāk. Zīdainis apkārtējo pasauli lielākoties iepazīst ar roķelēm un muti, pat ja tobrīd vēl neapzinās savu ķermeni. Līdz ar to evolūcija taustei varētu būt piešķīrusi spēju mierināt satraucošos brīžos. Turklāt tas var notikt dažādās formās – sākot ar viegliem pieskārieniem un glāstiem un beidzot ar ciešiem apskāvieniem.
"Pētījums skaidri parāda, ka pieskārienu var pielāgot vajadzībām, taču vissvarīgākie faktori ne vienmēr ir tie, kurus mēs par tādiem uzskatām," uzsver Kristians Keisers no Nīderlandes Neirozinātnes institūta, vēršot uzmanību uz pētījumā noskaidroto, ka katrā kultūrā un pat ģimenē pieskaršanās tradīcijas mēdz būt atšķirīgas. Proti, dažās tautās stingrs apskāviens var nevis palīdzēt nomierināties, bet gan radīt papildu diskomfortu. Tādēļ zinātnieki aicina vienmēr pirms fiziska kontakta palūgt atļauju. Vienkāršs jautājums "vai drīkst tevi apskaut?" bēdu nomāktam cilvēkam dod iespēju pašam pieņemt lēmumu, vai viņš grib tikt mierināts šādā veidā.