Aptaujājot vairāk nekā tūkstoš amerikāņu vecumā no 21 līdz pat simt gadiem, apstiprinājās līdzīgos pētījumos gūtā atziņa, ka dzīves piepildījuma sajūta rodas tikai mūža otrajā pusē. Turklāt zīmīgi, ka dzīves jēgas sajūta ir ļoti cieši saistīta ar veselību. Cilvēki, kuriem ir izdevies atrast savu laimes avotu, ir fiziski un mentāli veselāki, un viņiem ir mazāks risks nomirt jauniem.
Sameklējušie laimīgi
''Daudzi par dzīves jēgu domā no filozofiska skatpunkta, taču tā ir ļoti tieši saistīta ar veselību, labsajūtu un, iespējams, ilgmūžību. Cilvēki, kuru dzīvei ir jēga, ir laimīgāki un veselīgāki nekā tie, kuri īsti nesaprot, kādēļ dzīvo,'' žurnālā Journal of Clinical Psychiatry skaidro darba autors Dilips Jeste no Kalifornijas Universitātes Sandjego.
No pētījuma izriet, ka ceļš uz laimi gan ir visai ērkšķains. Cilvēki, kuri atrodas aktīvā dzīves jēgas meklējumu periodā, ir nomāktāki, un viņu prāta darbība ir apgrūtinātāka. Taču interesanti, ka dažādos dzīves posmos saikne starp dzīves piepildījuma sajūtu un veselības stāvokli mainās.
''Kad esi jauns, ap 20 gadu vecumu, neesi drošs par savu profesionālo karjeru, par dzīves partneri un savu identitāti. Ir daudz meklējamā. Kad sasniedz trīsdesmit, četrdesmit un piecdesmit gadu vecumu, jau ir izveidojušās attiecības, esi nodibinājis ģimeni un nostabilizējies karjerā. Meklējumiem tiek veltīts mazāk laika, un pienākumu dēļ dzīvei, šķiet, ir jēga,'' personības attīstības līkni iezīmē zinātnieks, kurš skaidro, ka šajā vecumā cilvēki bieži vien savu dzīvi pakārto bērniem, darbam, novecojošiem vecākiem, tādēļ pašiem nesanāk laika pievērsties sevis iepazīšanai. Ienākumu dēļ dzīve šķiet piesātināta, taču tā ne vienmēr ir arī piepildīta.
Pensija maina dzīvi
To vislabāk varot sajust līdz ar apstākļu maiņu profesionālajā dzīvē, kā arī bērnu pieaugšanu un došanos savā dzīvē. ''Pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas viss sāk mainīties. Pensijā aizgājušie cilvēki sāk zaudēt identitāti, pasliktinās veselība, un daži draugi vai ģimenes locekļi dodas aizsaulē. Dzīves jēgas meklējumi atsākas, jo apstākļi ir mainījušies un savulaik atrastā jēga vairs neatbilst patiesībai,'' Jeste stāsta, ka tas, kas agrāk radīja piederības sajūtu, sāk zust. Jauniegūtais brīvais laiks tiek veltīts sparīgiem dzīves jēgas meklējumiem, un šajā vecumā tie ir ļoti svarīgi. Citā pētījumā vēl noskaidrots, ka tie, kuri piecu gadu laikā pēc lielām pārmaiņām nespēj adaptēties, riskē iedzīvoties smagā slimībā vai nomirt pāragrā nāvē.
Tiem, kuriem dzīves apstākļu pārmaiņas nav bijušas dramatiskas, savu lomu sabiedrības vai tuvinieku dzīvē atrast ir vienkāršāk, tāpēc arī jaunās dzīves jēgas meklējumos veicas labāk. Savukārt tiem, kuriem darbs ir bijis absolūta prioritāte, bet tagad viņu zināšanas nevienam vairs nav vajadzīgas, pierašana pie jaunās situācijas prasa vairāk enerģijas, tādēļ cieš veselība.
Pētījums vēlreiz apliecina, ka cilvēkiem jācenšas dzīvot daudzpusīgu dzīvi, aktīvi jāiesaistās dzimtas un lokālās kopienas dzīvē, lai atrastu sev pielietojumu un vajadzīgo komunikācijas devu jebkurā vecumā.
Irlielāmērāticams
Tas ir pētījums par Ameriku
Pensionārs