Ķīniešu zinātnieki Hefei Tehnoloģiju universitātē eksperimentos pārbaudīja peļu reakciju uz zilo gaismu, ko izstaro viedierīču displejs. Grauzēji pa divām stundām naktī tika pakļauti starojumam, un pēc trim nedēļām pētnieki novēroja dīvainas pārmaiņas to organismā. Zilā gaisma ierosināja noslēpumainu neironu aktivitāti, kas savukārt radīja uzvedības maiņu. Peles sāka izrādīt depresijas pazīmes: kļuva apātiskas, mazkustīgas, zaudēja apetīti.
Turpinot pētījumus, zinātnieki identificēja neironu savienojumu, kas varētu izskaidrot atklājumu. Tas ir savienojums starp īpaša veida gaismas receptoru tīklenē ar diviem smadzeņu apgabaliem.
Interesanti, ka gaismas iedarbība naktī aktivizēja šo ceļu daudz spēcīgāk nekā dienas laikā. Tas lielā mērā var izskaidrot, kādēļ dienas laikā zilā gaisma tik ļoti neietekmē smadzeņu darbību. Kad zinātnieki nobloķēja savienojumu, depresija uzreiz neizzuda. Simptomi bija novērojami vēl aptuveni trīs nedēļas, un tikai tad peles pamazām atguva dzīvesprieku.
Nespēj izgulēties
Pētnieki domā, ka šis atklājums ļaus saprast, kā ilga telefona lietošana pirms miega ietekmē cilvēku veselību. Viņiem ir aizdomas, ka apsēstība ar viedtālruņiem ir izjaukusi dabiskos gulēšanas paradumus, kā rezultātā daudzi lietotāji nav pienācīgi izgulējušies un mokās ar mentālās veselības problēmām. Tas ir vēl jo aktuālāk tāpēc, ka zilo gaismu izstaro ne vien viedierīces, bet arī gaismas diodes, LED televizori un datoru monitori.
''Paralēli cilvēka redzei pieņemamu apstākļu radīšanai gaisma ietekmē arī dažādas fizioloģiskas funkcijas, ieskaitot garastāvokli,'' pētījuma grupa raksta žurnālā Nature Neuroscience, ''mēs parādījām, ka naktī gaisma izraisīja depresijai līdzīgu uzvedību, taču netraucēja diennakts ritmu.
Šie atklājumi var būt svarīgi, apsverot rūpnieciskajā pasaulē izplatītā nakts apgaismojuma ietekmi uz garīgo veselību.''
Par daudz gaismas
Kaut arī ir zināms, ka dienas laikā izmantotajai gaismas terapijai ir antidepresīvas īpašības, pārmērīga gaismas iedarbība naktī ir saistīta ar depresijas simptomiem, apgalvo komanda. Šī problēma īpaši aktuāla ir pilsētās, kur jau desmitgadēm ilgi ir novērojama parādība, ko zinātnieki dēvē par gaismas piesārņojumu. Mākslīgo apgaismojumu par piesārņojumu sauc tāpēc, ka tas nojauc cilvēku diennakts ritmu. Vēsturiski par dienas beigām uzskatīts saulriets, toties modernajā pasaulē daļai cilvēku vakaros dzīve tikai pa īstam sākas. Pēdējā desmitgadē ielas lampām klāt nākusi arī gaisma no ekrāniem. Tādējādi tumsa ilgstoši neiestājas ne vien tajās telpās, kur cilvēki strādā vai ballējas, bet arī guļamistabās.
Diennakts ritms zīdītājiem ir dabisks, iekšējs process, kas regulē miega un nomoda ciklu neatkarīgi no gaismas un tumsas – tas izskaidro, kāpēc mēs slikti jūtamies pēc laika joslu nomaiņas.
''Ir ticams, ka, kaut arī gaisma regulē aktivitātes un miega un nomoda ciklu pretējos virzienos nakts un dienas dzīvniekiem, kad gaisma parādās nepareizajā diennakts fāzē, tā var izraisīt depresijai līdzīgu izturēšanos gan nakts, gan dienas dzīvniekiem,'' secina pētnieki.
Skaidrs, ka vasarā depresija nodarbina retāk, tomēr šis ir ļoti piemērots laiks, lai saprastu, ka dienas pēdējās stundas var pavadīt arī citādi.