Par to, kas SIA Primekss betonā ir labāks nekā citu ražotajā, visvieglāk runāt skaitļu un procentu valodā – tas ir par 50% nestspējīgāks, stiprāks nekā parastais betons, par 30% ātrāk ieklājams un taupa 40% CO2 izmešu, ne bez lepnuma saka uzņēmuma vadītājs Jānis Ošlejs. Viņa vadītā kompānija nodarbojas ar noliktavu, rūpnīcu, lielu veikalu grīdu būvniecību ne tikai visā Baltijā, bet arī Skandināvijā un Izraēlā, turklāt licencē šo tehnoloģiju citiem uzņēmumiem visā pasaulē.
"No vienas puses, esam betonēšanas apakšuzņēmējs – būvējam noliktavu, rūpnīcu, lielveikalu grīdas, betona mājas, betona karkasus mājām. No otras – esam izpētes un attīstības uzņēmums. Mums ir ļoti spēcīga izpētes un attīstības daļa, kas pēta betonu, cenšoties to uzlabot un padarīt arvien labāku," ieskicējot uzņēmuma darbību, stāsta Primekss valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs. "Tāpat arī esam tāds kā licences devējs – mācām citus betonētājus visā pasaulē, kā pareizi betonēt. To esam darījuši no Ķīnas līdz Amerikas Savienotajām Valstīm un no Indijas līdz Dienvidāfrikas Republikai. Tā ka darbojamies ļoti plašā areālā."
Kaut gan šajā uzņēmējdarbības nozarē Jānis Ošlejs darbojas jau divdesmit gadu, sabiedrībā viņu labāk pazīst kā ekonomistu. Viņš pats to izskaidro vienkārši – sabiedrību vairāk interesē kopējās norises, tāpēc gluži vienkārši viņam biežāk tiek jautāts par tām, nevis betonu. "Tomēr tieši betona jomā esmu sarakstījis tehnisku rakstu, kas ievietots pasaules betona nozares vadošajā recenzētajā (peer-reviewed) žurnālā un ir plaši citēts, uzrakstījis patentus, un manis vadītais uzņēmums saņēmis daudzas starptautiskas visprestižākās nozares balvas. No otras puses – mans darbs šobrīd, kad vadu uzņēmumu, vairāk ir vadītāja darbs, un betona attīstību "stumj" jau citi tehnoloģiju, ražošanas, finanšu vadītāji (..), tāpēc mana loma ir vairāk kā ekonomistam, pat precīzāk – kā līderim. Varbūt žurnālisti uztvēruši to?" min uzņēmējs.
Sākt no nulles
SIA Primekss ir dibināts 1997. gadā kā betonēšanas uzņēmums. Kāpēc tieši betons? "Studenta gados, mēģinot pirmos ļoti vienkāršos "pērc-pārdod" biznesus, bija skaidrs, ka ilgi tā iztiku nesagādāšu. Tomēr darbojoties man sanāca pabūt Latvijas pārtikas rūpnīcās. 90. gados iekštelpas tajās noteikti nebija higiēniskas un skaistas. Tā nonācu pie domas, ka jāsāk uzņēmums, kas klās skaistus, higiēniskus, viegli kopjamus epoksīda krāsas klājumus pārtikas rūpniekiem. Somu uzņēmums piegādāja biezus un izturīgus klājumus, mēs pielīmējām tos pie betona un priecīgi iekasējām labu peļņu no pateicīgajiem klientiem," par uzņēmējdarbības pieredzes sākumu stāsta Ošlejs. "Mēs sākām no nulles, no pilnīgi nekā. Bija divi darbinieki un neviena klienta."
Bizness teicami attīstījies apmēram pusgadu, līdz sāka pienākt zvani, ka skaistais klājums gluži vienkārši lobās nost. "Mēs sapratām, ka liela daļa problēmu ir tieši betonā zem mūsu klājuma. Tā kā neviens betonētājs nemācēja izskaidrot, kas notiek, ķērāmies pie lietas paši," atceras uzņēmuma vadītājs. Izkristalizējušās galvenās nozarē sastopamās problēmas – betons plaisā, šuves veidojas slikti u. tml. Lai rastu problēmas risinājumus, devušies mācību braucienos uz ASV un citām valstīm, līdz kādā konferencē Vācijā, kurā spriests, kā pareizi būvēt rūpnieciskās grīdas, pamanīts kāds beļģis, kuram bijusi ļoti laba metode, kā ar šīm problēmām tikt galā. Primekss šo inovatīvo beļģu tehnoloģiju pārņēma un pēc tās sāka betonēt Latvijā, pēc tam Igaunijā un Lietuvā, vēlāk arī Zviedrijā.
Kādu brīdi klājies ļoti labi, bet arī šai tehnoloģijai pamanītas problēmas, ko Primekss vēlējies novērst. 2008. gadā kompānija sāka attīstības projektu, izmantojot finansējumu no Eiropas programmas EUREKA, kura izveidota, lai sekmētu Eiropas rūpniecības un ekonomikas konkurētspēju pasaules tirgū. Pēc izpētes secināts, ka tiešām ir iespējams radīt labāku betonu. Primekss to arī patentējis.
Tagad kompānija vēl arī izstrādājusi īpašu kvalitātes pārraudzības un kontroles sistēmu, ar kuras starpniecību iespējams uzraudzīt būvniecības procesu jebkurā objektā pasaulē no Primekss Rīgas biroja. "Ar tehnoloģiju palīdzību mēs mērām 21 kritisko datu, kuri tiek pārsūtīti mums uz Rīgu, un detaļās tiešsaistē varam redzēt, kas notiek būvēs jebkurā vietā pasaulē. Tādā veidā mēs sekojam, vai viss notiek pareizi," skaidro Ošlejs. Taču uzņēmuma speciālisti dodas arī uz objektiem, pārbauda, testē, nosaka, kā tieši jāražo betons, palīdz ar konsultācijām – izstāsta un parāda, kā visam jādarbojas praksē.
Eiropa noticēja
Vēl pirms jaunā betona ražošanas tehnoloģijas izveides izmantots Eiropas Savienības (ES) atbalsts iekārtu iegādei, kas bija nepieciešamas, lai šo metodi attīstītu. "Sākotnēji izmantojām ES atbalstu izpētei un attīstībai, lai formulētu produktu un iegādātos speciālas iekārtas. Tas bija ļoti riskants gājiens – gan produkta formulēšana, gan iekārtu iegāde –, jo neviens jau nezināja, vai viss izdosies vai ne. Tomēr ES kaut kā noticēja šim pasākumam un atbalstīja, kas izrādījās ļoti veiksmīgi, kaut arī īsi pēc tam bija finanšu krīze, kā arī grūtības ar pašu tehnoloģiju. Beigās viss izdevās ļoti, ļoti labi," min Ošlejs.
Piedzīvotas gan arī grūtības. 2008. gadā kompānija nokļuva neapskaužamā stāvoklī: "No vienas puses – mums bija šī jaunā betona patents, mēs bijām izdomājuši labāku veidu, kā darboties, no otras puses, bijām nokļuvuši lielās finanšu grūtībās. Latvijā pazaudējām vairāk nekā miljonu eiro, ko nesamaksāja pasūtītāji. Mēs redzējām, kā attīstīties, bet bija ļoti daudz grūtību," atzīst uzņēmuma vadītājs. Taču šo laiku izdevies pārvarēt, piesaistot kapitālu ar vietējā riska finanšu investora Baltcap palīdzību, vēlāk to nomainīja vācu investīciju kompānija Wermuth Asset Management, kas iegulda tā dēvētajās zaļajās tehnoloģijās. Ar viņu palīdzību arī izdevies līdz galam attīstīt un stabilizēt jauno betona ražošanas tehnoloģiju.
Savukārt tā dēvētā Junkera investīciju plāna ietvaros, kas ES izveidots Eiropas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, Primekss vēl piesaistīja finansējumu, kas bija papildu garantija bankai, lai tā nodrošinātu lielāku kapitālu uzņēmuma atbalstam. "Junkera plāns sagādāja nodrošinājumu mūsu bankai, lai mēs varētu sekmīgāk un ātrāk attīstīties. Mēs esam sekmīgs un pelnošs uzņēmums, tomēr mums ir vajadzīgs vairāk finanšu resursu, lai spētu augt vēl straujāk. Augot izaugsmes tempam, palielinās arī finanšu prasības," norāda uzņēmējs.
Nebeidzama izpēte
Var šķist, ka betons ir kaut kas ļoti vienkāršs, taču tā nav – tas ir pat ļoti komplicēts, ja vien iedziļinās detaļās. Betona zinātnē ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Mums savukārt ir idejas, kādā veidā betonu varētu padarīt labāku. Mums ir sava laboratorija, kurā veicam vairāk nekā 200 eksperimentu katru gadu, mēģinot izveidot labāku betonu," min Ošlejs un skaidro, ka parastais betons ir ļoti stiprs spiedē, bet ļoti vājš, ja to stiepj – tad tas ir trausls. Lai to atrisinātu, betonā iestrādā tērauda stieņus, kas uzņem stiepes spēku. Savukārt Primekss prot izveidot betonu, neievietojot šādus stieņus. Turklāt, tā kā tas ir viens no darbietilpīgākajiem procesiem visā betonēšanas laikā, darba ražīgums pieaug aptuveni par 30% un to pašu ēku var uzbūvēt daudz ātrāk. Tāpat, kā jau minēts, parastais betons bieži plaisā, Primekss radītais – krietni mazāk, tas sniedz "miljonu citu priekšrocību".
Arī pašlaik piesaistīts finansējums padziļinātai izpētei un izvirzīti jauni tās virzieni. Primekss ir arī daļa no viedo materiālu tehnoloģiju klastera, ko finansē Eiropas Savienība. "Mums ir vēl trīs izpētes virzieni, kuros ļoti straujiem soļiem ejam uz priekšu. Klastera ietvaros strādājam ar trim projektiem, kuru rezultāts tik tiešām var būt neticami interesants," uzsver Ošlejs un piebilst, ka pēdējos četros gados kompānijai izdevies nodrošināt ļoti stabilu un strauju izaugsmi. Ne viss gan izdevies uzreiz, tomēr uzņēmuma veidotājus tas nav nobiedējis, un nevienu mirkli neesot pārtrūkuši ieguldījumi izpētē un attīstībā, paša betona uzlabošanā.
"Mēs neapstātos pētīt un attīstīt, padarīt lietas labākas, bet jebkurā gadījumā tieši tas, ka izdevās saņemt ES atbalstu, ļāva mums izvēlēties lielāka riska projektus. Es domāju, ka ļoti daudzi cilvēki betona nozarē bija saskārušies ar šīm problēmām. Kādam varbūt nebija ideju, citam – bija idejas, bet pietrūka drosmes tās realizēt, pārvērst produktos, kaut kā jauna veidošanā un sekot savai vīzijai, kā to panākt. Mums tas izdevās."
Kosmoss, Volvo un IKEA
Jaunā betona ražotājs līdzdarbojas ļoti daudzos interesantos projektos. Pašlaik viens no tādiem ir Dienvidāfrikas Republikā, kur plānots izveidot pasaulē lielāko teleskopu. "Jo lielāks teleskops, jo tālāk kosmosā iespējams ielūkoties. Tomēr ir grūti uztaisīt vēl lielāku teleskopu, kā jau ir uztaisīts. Tāpēc projekts Square Kilometre Array, ko varētu tulkot kā Kvadrātkilometra kopa, paredz uztaisīt 100 lielu teleskopu un sajūgt tos kopā ar optisko kabeli. Visi šie teleskopi atradīsies tuksnesī Dienvidāfrikā."Ošlejs zina stāstīt, ka visu teleskopu kopējais disku izmērs būs vairāk nekā kvadrātkilometrs, tāpēc arī tāds nosaukums. Kur projektā betons? Ļoti vienkārši – šim milzīgajam veidojumam, protams, nepieciešami tādi pamati, kuri nekustas un neplaisā, kas arī ir tieši tas, ar ko atšķiras Primekss ražotais betons. "Mūsu betons no pārējiem atšķiras ar to, ka tas ir daudz stabilāks un neplaisājošs, tāpēc mēs viņiem betonēsim stabu pamatni teleskopiem, lai viņi varētu precīzi veikt savu darbu."
Kā vienu no ļoti labiem klientiem Ošlejs min arī Volvo, kas Primekss devis daudz darba Gēteborgā Volvo rūpnīcas un loģistikas centra ap to būvniecībā. Uzņēmums piedalījies jaunā Volvo XC90 džipa montāžas līnijas izveidē, kā arī tās paplašināšanā. Pašlaik Primekss piedalās arī Volvo rūpnīcas būvniecībā Ķīnā.
Tāpat uzņēmuma klientu vidū ir tādi visiem zināmi vārdi kā mēbeļu ražotājs un tirgotājs IKEA, Lidl lielveikali, Depo, Sanitex. Latvijā projekti, kuros piedalās Primekss, mērāmi tūkstošos. "Pateicoties šādiem klientiem un atsaucībai, arī varam turpināt paredzēt strauju izaugsmi. Tradicionālā betona grīdās arī ir šuves, kas ir milzīga kvalitātes problēma. Mēs varam izbūvēt grīdas bez šīm šuvēm, un tas ir tas, kāpēc mūs mīl Lidl, IKEA, Volvo vai Depo. Tam ir ļoti daudz priekšrocību." Jautāts par piedalīšanos IKEA veikala būvniecībā Latvijā, Ošlejs smaidot pauž cerību, ka arī to varēs pievienot sarakstam, tomēr, tā kā līgums parakstīts vēl nav, par to runāt ir pāragri.
Nesen ASV pabeigta noliktavas būvniecība kompānijai MicroSource, kas ražo minerālmēslus. Ražošanas procesā tiek izmantots šķidrais amonjaks, kas nedrīkst nokļūt augsnē. Primekss spēj izveidot betona grīdu, kurai nav plaisu, tādējādi, ja amonjaks izlīst uz grīdas, tas nenokļūst augsnē. Tāpat Ošlejs atzīmē, ka no betona iespējams uzbūvēt ūdensdrošas konstrukcijas. Piemēram, Norvēģijā pirms vairākiem gadiem izbūvēta pazemes autostāvvieta pilsētas centrā blakus kanālam. "Mēs redzam, ka šī tehnoloģija būtu lieliska pagrabos un daudzās citās vietās tāpēc, ka cilvēki var daudz labāk, kvalitatīvāk izbūvēt šīs konstrukcijas, nemokoties ar ūdens caurlaidības problēmām, kas tik ļoti bieži piemīt šāda veida konstrukcijām," viņš piebilst.
3D drukāšana betonēšanā
Mūsdienās ļoti daudz tiek runāts par 3D drukāšanu būvniecībā, lai automatizētu būvniecības procesu. Ošlejs norāda, ka Primekss jau pašlaik nodrošina kaut ko ļoti līdzīgu betonā. "Mēs gatavā veidā sastriegojam betonu, nav nepieciešama stiegrošana, un mēs to ļoti, ļoti ātri varam ieliet. Tas tiek arī trīs dimensijās stiegrots, un faktiski būvniecības temps nebūt nav sliktāks, kā betonējot ar 3D drukāšanu. Turklāt mēs arī varam izveidot dažādas formas un veida elementus. Pieļauju, ka mūsu metode ir arī lētāka un praktiskāka nekā 3D drukāšanas metode, kura ir daudz lēnāka. Es mūsu metodi saredzu kā būvniecības nākotni," prāto Primekss vadītājs.
Kompānijas izaugsme bijusi strauja – aptuveni pirms trim gadiem Primekss strādāja ar 17 miljonu eiro apgrozījumu, tam sekoja 26 miljoni eiro, bet 2016. gadā jau tika sasniegts vairāk nekā 30 miljonu eiro apgrozījums. Arī šogad tiek prognozēts straujš apgrozījuma pieaugums. "Mums ir skaidrs mērķis – 2025. gadā Primekss būs 500 miljonu eiro apgrozījums tāpēc, ka būsim vadoša un nostiprinājusies kompānija, jo mūsu tehnoloģija ir ļoti laba, izdevīga, kvalitatīva un pieprasīta," uzsver Ošlejs. "Mēs zinām, ka mūsu tehnoloģija ir ļoti laba, jo mums izdodas uzbūvēt konstrukcijas, kas bieži ir lētākas, nekā būvējot tradicionālā veidā, tajā pašā laikā – nesalīdzināmi kvalitatīvākas." Kompānija saredz, ka Primekss tipa betons var tikt izmantots līdz pat 80% no visām monolītā betona konstrukcijām pasaulē.
Iedegties par ideju
Šobrīd kompānijā ir aptuveni 180 darbinieku, tā intensīvi strādā ar zinātnieku padomi, kurā darbojas speciālisti no Dānijas, Vācijas, Beļģijas, ļoti plaša sadarbība ir ar zinātniekiem no ASV. "Faktiski veidojam tādu starptautisku kopu un meklējam labākos zinātniekus, labākos prātus, kas specializējas mūsu nozarē, mūsu problēmā, piesaistām viņus," stāsta Ošlejs.
Kompānijas inženieru vidū ir cilvēki, kas beiguši augstskolas Latvijā, Vācijā, Dānijā. "Katrā ziņā mēs kā uzņēmums ļoti strauji augam. Tāpēc viena no tādām problēmām vai izaicinājumiem ir atrast šādus inženierus, kuri vēlētos iet ar mums kopā un projektēt šīs jaunā veida konstrukcijas. Mēs meklējam inženierus, kuriem degtu acis, kuri vēlētos izmainīt pasauli. Tas ir tas, ar ko mēs nodarbojamies, – nedaudz mainām pasauli, nedaudz mainām betona nozari Latvijā un visā pasaulē," ambiciozo vīziju uzsver Ošlejs.
Viņš atzīmē, ka šādiem inženieriem Primekss var sniegt ļoti interesantu darbu – projektēt un apmeklēt objektus Dienvidāfrikā, Savienotajās Valstīs, Ķīnā, Indijā. "Tā ir iespēja atstāt savu nospiedumu pasaulē, tāpat arī nedaudz glābt pasauli no CO2 izmešiem, padarot to par soli labāku, veidojot ilgmūžīgākas, kvalitatīvākas, nestspējīgākas, izdevīgākas betona konstrukcijas," vēl piebilst uzņēmuma vadītājs un vienlaikus atgādina – betons ir pasaulē izplatītākais būvmateriāls. Un uzņēmuma mērķis kopumā ir gluži vienkārši padarīt to arvien labāku.