Kā informē FKTK pārstāve Ieva Upleja, šī gada marta beigās Latvijas banku kopējā kredītportfelī šādi kredīti sasniedza 14,1% jeb 2,3 miljardus latu (2008.gada beigās – 10,2%). Savukārt problēmu kredītu skaits marta beigās vidēji bija 2,9% no visiem izsniegtajiem kredītiem, tajā no privātpersonām izsniegtajiem kredītiem – 2,6% un 8% no juridiskām personām izsniegtajiem kredītiem.
Divas trešdaļas no visa problemātisko kredītu apjoma (1,5 miljardi latu) ir kredīti juridiskām personām, bet no problēmu kredītu skaita 86% ir kredīti, kas izsniegti fiziskām personām. Vidējais viena problemātiskā kredīta apmērs juridiskām personām marta beigās sasniedza 376,4 tūkstošus latu, savukārt fiziskām personām – 22,2 tūkstošus latu.
Kopējais problemātisko kredītu skaits 2009.gada pirmā ceturkšņa laikā palielinājās par 12,3 tūkstošiem, līdz marta beigās sasniedza 38,8 tūkstošus, tajā skaitā juridiskām personām – 4,1 tūkstotis, bet fiziskām – 34,7 tūkstoši. Vairums no kopējā problemātisko kredītu skaita jeb 27,8 tūkstoši bijuši atgūšanas procesā esoši kredīti.
Lielākā problemātisko kredītu grupa ir kredīti, kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu (marta beigās - 83%), un šo problēmu kredītu nodrošinājuma vērtība pārsniedz problēmu kredītu apjomu vidēji 1,7 reizes (pēc banku sniegtās informācijas) un izveidotais uzkrājumu apmērs šiem kredītiem sasniedz vidēji 11 % no problēmu kredītu apjoma.
Kredītiem, kas atrodas atgūšanas procesā, pēc banku aplēsēm kredītu atgūstamā vērtība ir 80% no kredītu atlikuma. Tāpēc šai kredītu grupai ir izveidoti ievērojami uzkrājumi 20% apmērā.