Kas tagad ir Latvijas rūpniecības un eksporta paraugzīmoli?

Raksta autore ir nepareizi interpretējusi koksnes produktu eksporta struktūru. Piemēram, š.g. aprīlī tā bija: koksnes kurināmais (malka, škelda, skaida) 10% apaļkoks (galvenokārt papīrmalka, nevis zāģbaļķi) 10% zāģmateriāli jeb dēļi: 25% dažāda veida (OSB, skaidenes, saplāksnis) plātnes: 18% mēbeles: 9% namdara izstrādājumi: 8% + pārējais (pārsvarā pievienotās vērtības produkti). Tā kā redzat, ka neizvedam tikai apaļkokus un šķeldu. Protams, eksporta struktūru varētu vēlēties citādu un mums ir kur augt (kā konkurentvalstis rāda - vismaz trīs reizes, pat bez celulozes un papīra ražošanas), tādēļ aicinu investēt meža nozarē un pierādīt, ka spējam ko vairāk!

Ai, ko nu var drilleet visu laiku - Nokia, Nokia, Nokia. Vinjiem bija un ir daudz tikpat iespaidiigas indsutrijas, tikai taas nav tik redzamas. Vinjiem ir vismaiz vairaaki globaali iespaidiigi IT projekti. Neaizraujos ar datorspeeleem, taadeelj neatceros nosaukumu, bet vinji ir radiijushivairaakus globaalus dizhpaardokljus shajaa sfeeraa, kas ir miljardiem veerta. Taapat ir vairaaki pamatiigi IT droshiibas risinaajumi, kuri tiek plashi lietoti visaa pasaulee. Somijas panaakumu pamataa nav Nokia negaidiits "Lucky Break", vinju panaakumu pamataa ir pamatiigas refromas un investiicijas izgliitiibaa, kas radiija neskaitaamus globaali konkureetspeejiigus augsto tehnologiju speciaalistus. Taapat arii daudz augstaaka darba eetika, kas, godiigi sakot, ir taalu priekshaa latvieshu. Ja vinji rukaa, tad rukaa, ja apsola, tad izdara. Ja nolemj, ka maksimaali efektiivi jaastraadaa uz eksportu, tad arii skarbi pamatiigi dara. Nevajag naivi domaat, ka somu bizness, piemeeram, Latvijaa ir lai aplaimotu vieteejos ar, teiksim, Stockman shiku vai Fazer konchaam.

No vienas puses jāpiekrīt K. Klausam, ka nav jārunā par pievienoto vērtību, bet gan par konkurētspēju, un mūsdienās jebkura konkurētspējīga ražošana nevar būt ar mazu pievienoto vertibu. Tiesa Klausa kungs arī nonāk pretrunā ar sevi, norādot, ka nevar nopārdot vietējās mēbeles valsts iestādēm - tieši tāpēc, ka tās ir nekonkurētspējīgas un nav jācer ne uz kādu pretimnākšanu vietējā tirgū ne no valsts, ne privātās puses - ilgtermiņā subsidēšana un protekcionisms tikai pasliktina to pašu konkurētspēju. Otrkārt, runājot par tiem pašiem zāģmateriāliem, tā nav ražošana, bet gan izejmateriālu ieguve, ražošana sākas, kad to koku sazāģē vismaz dēļos un, ja 40% koksnes eksporta sastāda apaļkoki, tad viennozīmīgi var apgalvot, ka nozare ir nekonkurētspējīga. Mēs eksportējam zāģu skaidas.

daiļrades čiekurs varētu nesprēgāt - ļoti nesmuki tas, ka cenas norādītas bez pvn un pašās beigās atklājas reālā cena.

Labi ka ir tādi uzņēmumi, kuri vieš cerības. Par mēbelēm - pašiem mēbeļniekiem ir jācenšas tomēr konkurēt arī sektorā "veikals - pircējs". Ja tādiem Pļavnieku pircējiem tuvumā ir tikai Yusk, tad vissdrīzākais ka viņi iepriksies tajā, neviss patriotisko jūtu vadīti skries meklēt kādu Latvijas mēbeļnieku veikalu. Mūsējiem ir jātaisa veikalu ķēde, kas būtu pircējiem blakus un kur būtu ne tikai dārgās eko mēbeles, bet arī pavisam lēti štruntiņi. Ir jācenšas konkurēt ar Yusk vai Maximām. Otrs variants - tirgot caur Yusk, ja tas ir izdevīgi. Varbūt liksies dīvaini, bet pieļauju domu ka tāda tirgotājam Yusk te Latvijā ir lielāka tirgus daļa nekā visiem Latvijas mēbeļniekiem kopā tieši dēļ savas pieejamības. Kas attiecas uz Sound Lab vai Z-Light, Grindex, Dzintars, SAF tehnika un citiem augstas Pievienotās vērtības ražotājiem - tādi uzņēmumi būtu pelnījuši maksimālu valsts atbalstu, jo tie ir mūsu tagadējie mazie NOKIAs un nākotnes lielie NOKIAs.

Daiļrades koka bernu gultiņa izjuka otrajā mēnesī. Ko teiksiet, plātīzeri?

Jysk mēbeles jau nu gan nav no latvijas "baļķiem" taisītas, paskatieties kādas ir gadskārtas koka gultu dēļiem, 1-1.5cm tas ir no plantāciju kokiem, brazilija vai tml. Latvijas kokiem gadskārtas ir daži milimetri, koks ir smukāks krietni izturigāks bet dārgāks!!

paldies, skaisti pateicat.

varbut mums butu pienacis laiks to mazo naudinu, ko atlicinai zinatnei parvirzit no tugadin-tagadin letonikam uz tam jomam kur kaut kas notiek :)

Rakstā kā pirmo minēt Beņkovksa pētījumu, kurš jau vismaz gadu ir publiski pieejams Latvijas bankas mājas lapā ir vismaz žurnalistikas nabadzības apliecinājums. Cik var sildīt vecu zupu. Kauns autorei.

Savā komentārā neko nemācu, bet tikai izsaku savu viedokli par to, ka K.Klausa teiktais ir visai dīvains no ekonomikas viedokļa. Un varētu pakomentēt vēl plašāk, taču Dārznieks savā komentārā 19:16 būtību ir perfekti ieskicējis. Neuzskatu, ka man pašam būtu jātēš bērzi, lai izteiktos par kokrūpniecības industrijas ekonomiku.

Te daži mēģina uzbraukt K.Klausam,tur jau tā lieta ,ka viņs neskata detaļas,bet gan kopējo situāciju un diemžēl tie ir "zāģmateriāli".Esmu viņu dzirdējis dažos raidījumos un uzskatu,ka teiktajā ir jāieklausas.Nav ko tēlot gudriniekus un kritizēt ,jārunā par konstruktīvu būtību. Problēma ir uzņēmējdarbības pārvaldība no valsts puses par to tad jādiskutē.

Runājot bijušā "Intel"vadītāja vārdiem,šis ir stratēģiskā pagrieziena moments. Svarīgi ir izprast šī pagrieziena iekšējo saturu.Latvijā ar šo izpratni ir lielākās rūpes,jo lielākā daļa politiskās vadibas elementāri neizprot mūsdienu ekonomikas saturisko būtību.Pārvaldības esība tiek transformēta uz dažām skaitļu rindām budžetā un manupulācijām ar algām un pensijām.Par tādu parādību kā musdienu naudas ekonomika te neviens pat neierunājas turpinot simts gadus vecu mikroekonomikas postulātu pašapmierinātu atstāstīšanu. Ļoti pareizi,viss ir mūsu pašu galvās.

vairāk tādus rakstus. mazāk tādus komentārus

Paturpinot ideju par "ne-gudro" produkciju varētu noslēgt ciklu ar to, ka JYSK mēbeles taču ražotas no mūsu pašu eksportētajiem "ne- gudrajiem " baļķiem. Līdzīgi , kā ar importa substrātu no LV kūdras, importa steikiem no LV buļļiem, leišu jogurta un siera no LV piena , par valūtu un banku biznesu , neesošajām "zelta" rezervēm nerunājot...