Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

No skujām ražotos produktus var gan ēst, gan lietot sadzīves ķīmijā

Priežu un egļu skujas inovatīvu ideju rezultātā AS Biolat pārtop uztura bagātainātājos, augu aizsardzības līdzekļos, kā arī dažādu sadzīves ķīmijas un citu nozaru izejvielās, raksta Db.lv.

Lai arī priežu un egļu skujas Latvijā lielākoties tiek atstātas cirsmās un varbūt nedaudz izmantots kā kurināmais, tomēr zinātnieki ir ir pierādījuši šo izejvielu izmantošanas iespēju inovatīvu produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanai.

Uzņēmuma produktu klāstā ir gan veselības dzēriens Ho-Fi, gan Silvasept karameles – pretiekaisuma profilaksei, mutes dobuma dezinfekcijai, priedes un egles ēteriskās eļļas – elpvadu slimību profilaksei, hlorofila karotīna pasta apdegumu ārstēšanai, kā arī bioloģiskie augu aizsardzības līdzekļi. Kopumā tādu ir 14.

Biolat apliecina, ka ar esošo produkcijas klāstu negatavojas apstāties un meklē jaunus inovatīvus produktus, kas bāzējas uz skujām.

Uzņēmuma produkti tiek realizēti gan Latvijā, gan arī ārzemēs. «Lielākie noieta tirgi uzņēmuma ražotajiem produktiem ar augstu pievienoto vērtību ir Latvija, Igaunija, Lietuva, nelielos apmēros arī Krievija,» skaidro  Biolat valdes priekssēdētājs Ernests Moisejs.

Viņš norāda, ka šobrīd par vairākiem uzņēmuma ražotajiem produktiem interesi izrāda Ukrainas uzņēmēji. «Interese viņiem ir liela, taču, kā rezultēsies reālā sadarbība to parādīs laiks,» piesardzīgs savās prognozēs ir E. Moisejs.

Viņš arī norāda, ka priežu un egļu ēteriskās eļļas tiek pārdotas citiem ražotājiem, kuri tās izmanto medikamentu, kosmētikas, sadzīves ķīmijas, augu aizsardzības līdzekļu ražošanai. «Labi sadarbības partneri ir AS Spodrība, SIA Elier Cosmetics, SIA LMP, ZRU Medicamina, kā arī vairāki citi uzņēmumi, kuri savus produktus ražo, balstoties uz Biolat ražoto produkciju,» stāsta E. Moisejs.

Viņš norāda, ka šobrīd līdzās Biolat pašu ražotajam vannās lietojamajam skuju ekstraktam Mundra, viens no uzņēmuma  sadarbības partneriem strādā pie skuju ekstrakta izmantošanas ziepju ražošanā. «Pie vannas skuju ekstrakta ražošanas nonācām neplānoti, jo ūdenī šķīstošas vielas skuju pārstrādes procesā bija blakusprodukts, kuram sākotnēji nebija komerciāla pielietojuma,» viena produkta vēsturi stāsta E. Moisejs.

Viņš gan norāda uz apzināti īstenoto uzņēmuma produktu – Silvasept karamelēm, kas ir profilaktisks līdzeklis saaukstēšanās gadījumos, mutes un kakla dobuma iekaisumu gadījumos, un tās sekmīgi aizvieto aptiekās nopērkamos importa karameļu klāstu, kas gatavotas uz piparmērtu, eikaliptu eļļas un citu augu ekstraktvielu bāzes.

«Savulaik bijusi doma uzņēmumu attīstīt kā medikamentu ražotāju, taču tas bez milzīgām investīcijām nebija iespējams, taču vairāki produkti ir tieši no šīs kategorijas,» norāda E. Moisejs. Viņš kā vēl vienu šīs jomas produktu rāda poliprenolus, kas veicinot olbaltumvielu sintēzi organismā. «Tos visus šobrīd saucam par uztura bagātinātājiem,» stāsta E. Moisejs.

«Skujas lopbarībai un  arī veselības uzlabošanai (aromterapija) cilvēki izmantoja jau sen, pagājušā gadsimta sešdesmito gadu vidū tika radīta vitamīnu skuju pasta, kas bija kā lopbarības piedeva, taču līdz ar sociālekonomiskajām pārmaiņām šim produktam nebija attiecīgu ES apstiprinātu laboratoriju pērtījumu par to, ka, lietojot šo dzīvnieku uztura bagātinātāju, būs konkrēti rezultāti,» atceras E. Moisejs. Viņš gan norāda, ka šobrīd sadarbībā ar Sigra tiek veikts pasākumu komplekss, lai šo dzīvnieku – vistu, liellopu – uztura bagātinātāja izmantošanu Latvijā atkal reanimētu.

Dabiskā skuju aizsardzība pret kukaiņiem ir izmantota dažādu augu aizsardzības līdzekļu ražošanai. «Fitoekols ir viens no tādiem produktiem, kur no skujām izdalītās sveķskābes (tās skuju koki ražo savai aizsardzībai pret kaitēkļiem un slimībām) ir dabiska aizsardzība pret kaitīgajiem laputīm, taču tā neietekmē tādus kukaiņus kā bites, kamenes utt.,» skaidro E. Moisejs. Bez tam skuju pārstrādē rodas dažādas vielas, kuras, pēc E. Moiseja sacītā, tiek pārstrādātas bioloģiskajos augšanas stimulatoros – skuju ekstrakts Ausma un Fitoekols.

«Idejas līmenī šobrīd tiek izstrādāti jauni augu aizsardzības līdzekļi (uz mizas vai skuju bāzes), lai aizsargātu augus no puves,» skaidro Biolat padomes priekšsēdētāja vietnieks Māris Daugavietis. Viņš gan atzīst, ka līdz konkrētam produktam, ko varētu piedāvāt tirgū, vēl vajadzīgi pētījumi par šo produktu ekotoksicitāti.

«Latvijā nav nevienas ES sertificētas laboratorijas, kas varētu veikt šī jaunā produkta ietekmi uz dažādiem dzīvajiem organismiem – kamenēm, bitēm, sliekām, savukārt šie pētījumi jebkuras citas ES dalībvalsts laboratorijā izmaksā pietiekami dārgi, taču bez pozitīviem laboratorijas atzinumiem produktu nevar piedāvāt tirgū,» skaidro M. Daugavietis.

Viņš atzīst, ka finansiāli vienatnē šādu pētījumu Biolat ir ļoti grūti īstenot. M. Daugavietis arī uzsver, ka zinātniekiem ir daudz labu un komercializējamu izstrāžu gan inovatīvu produktu, gan inovatīvu tehnoloģiju jomā, taču pētniecības iestādes var reģistrēt tikai patentus, bet nevar reģistrēt produktus un tehnoloģijas – tas ir jādara ražotājam, kurš, vēlas iegādāties produktus un tehnoloģijas, nevēlas pirkt patentus.

«Pasaulē arvien pieaug tendence sintētiskos savienojumus aizstāt ar dabiskas izcelsmes – augu valsts – produktiem, tāpēc uzņēmums redz perspektīvu,» tā uz jautājumu par nākotni atbild E. Moisejs.  Šobrīd Biolat analogu uzņēmumu ne Igaunijā, ne arī Lietuvā nav.

«Skuju no mežu cirsmām pietiek, tās var inovatīvi izmantot daudzkārt lielākas pievienotās vērtības produktu ražošanai,» uzsver M. Daugavietis. Šobrīd uzņēmums sadarbojas ar  SIA Vecventa, kura Piltenē veic skuju sākotnējo pārstrādi, savukārt Salaspilī jau tiek ražoti gatavie produkti.

Uzņēmuma apgrozījums ir ap 100 000 latiem un tajā tiek nodarbināti pieci strādājošie. «Tā īsti nejutām ne tā dēvētos treknos gados, ne arī ekonomisko krīzi, kaut arī daudzi pircēji vēlējās kādus viņiem labvēlīgus tirdzniecības nosacījumus,» tā uz jautājumu par ekonomiskās krīzes ietekmi uz uzņēmumu atbild E. Moisejs. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka ekonomiskā buma laikā cenas netika uzskrūvētas, tāpēc arī cenu samazināšana nav aktuāla.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses