"Pašreizējais ostu pārvaldības modelis Latvijā ir ļoti progresīvs, jo nodrošina gan valsts, gan attiecīgās pašvaldības interešu ievērošanu. Ostu valdēs ir četri pašvaldības un četri valsts izvirzīti pārstāvji. Piemēram, Lietuvā Klaipēdas ostu pārrauga viena – Satiksmes ministrija, kas nedod iespēju visām iesaistītajām pusēm piedalīties lēmumu pieņemšanā. Ostu valžu locekļi ne tikai pieņem lēmumus ostu attīstībai, bet arī nodrošina informatīvo saikni ar izvirzītājiem – attiecīgi pašvaldību un konkrēto ministriju. Reti kura valsts institūcija ir tik plaši pārvaldīta," teikts LOA paziņojumā.
Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) iesaka izstrādāt grozījumus likumā par ostām, lai nodalītu ostu pārraudzības funkciju no pakalpojuma sniedzēja funkcijas, taču Latvijas ostas strādā kā zemes īpašnieka tipa ostas un to galvenā funkcija ir ostas teritorijas attīstīšana.
LOA atgādina, ka ostas pārvalde pārstāv valsts un pašvaldības intereses savā teritorijā un nekādi nevar konkurēt, jo pati ar kravu pārkraušanu nenodarbojas, bet ar kravu pārkraušanu nodarbojas privātie uzņēmumi, kas strādā ostas teritorijā. "Ostas Latvijā gan savā starpā, gan ar kaimiņvalstu ostām konkurē investīciju piesaistē, bet tā ir Latvijas ostu pārraudzības sistēmas priekšrocība, nevis trūkums, jo klientam ir iespējas izvēlēties labāko piedāvājumu, kas savukārt paver iespējas piesaistīt vairāk tranzīta kravu. Latvija šobrīd ir absolūts tranzītkravu līderis reģionā. Pagājušā gada kravu apgrozījuma dati ostās rāda, ka tieši Latvijas ostu uzņēmumu tranzītkravu apgrozījums audzis visstraujāk. Tallinas ostas kravu apgrozījums nedaudz samazinājies, bet Klaipēdas ostas kravu lielāko daļu veido vietējās izcelsmes kravas, atšķirībā no Latvijas ostām, kur absolūti lielākā daļa ir tranzītkravas," noŗāda LOA.
"ATPL savā vēstulē iesaka apsvērt iespēju izmantot akciju pirmreizējā publiskā piedāvājuma stratēģijas un kotēt akcijas fondu biržā. Citiem vārdiem – aicina privatizēt Latvijas ostu pārvaldīšanu," uzskata LOA. Asociācija norāda, ka skaļi netiek runāts par vēl vienu ATPL ieteikumu, un tas ir – noteikt pilnu taksācijas režīmu privātajiem ostas uzņēmumiem. Citiem vārdiem – Amerikas uzņēmēju organizācija aicina atcelt speciālās ekonomiskās zonas statusu, kas šobrīd ir visām lielajām ostām.
Pēdējo 10 gadu laikā, piesaistot gan privātās, gan publiskās investīcijas, Latvijas ostās veikti vērienīgi infrastruktūras uzlabošanas darbi. "Tas, ka gadā ostas apgroza ap 50-60 miljoniem latu, padara tās par vilinošu mērķi, ko var paslēpt aiz atklātības, godīgas konkurences un caurspīdīguma saukļiem. Vēl pirms nedaudz vairāk kā 20 gadiem ostu atrašanās vieta Latvijā tās iedzīvotājiem bija vairāk apgrūtinājums nekā labums, jo biznesa negatīvos blakusefektus (gaisa kvalitāti, ceļu nolietošanos, trokšņu līmeni) iedzīvotāji gan izjuta, bet labumus, ko dod ienākumi valsts un pašvaldību budžetā – nē. Ja ostas nonāks privātās rokās, vai kāds var garantēt, ka šo privātīpašnieku interesēs vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāte? Tieši pašreizējā ostu pārraudzības forma, kad valdēs plaši pārstāvēta gan valsts, gan pašvaldība, nodrošina ostā strādājošo uzņēmēju un vietējo iedzīvotāju interešu salāgošanu," rakstīts LOA paziņojumā.
Jau rakstīts, ka Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē paredzēts skatīt jautājumu par ostu darba caurredzamības uzlabošanu, SM apkopo visas idejas un uzklausa ekspertu viedokļus. "Mums ir termiņš līdz 1.jūnijam. Neko sasteigt negribam, negribam arī to pārvērst par akūtu politisku jautājumu. Līdz ar to - jo mazāka šajā stadijā ir diskusija politiskā līmenī un jo vairāk tā ir ekspertu līmenī pagaidām vēl aiz slēgtam durvīm un pēc tam atklātībā, jo labāk šim procesam. Tā mēs varam būt drošāki par to, ka ostu darbs un konkurētspēja nākotnē netiks ievainota," informēja Satiksmes ministrs Aivis Ronis.
Ronis norādīja, ka ārvalstu kravu īpašnieki jau tagad ir identificējuši vienu problēmu, kam, iespējams, tomēr nav tieša sakara ar ostu likumu: "Globālajos konkurences apstākļos, kad mums pēc iespējas ātrāk ir jāpieņem lēmumi un jāizsaka savi piedāvājumi, ir jāuzlabo operatīvā sadarbība starp ostām, privāto sektoru, dzelzceļu un valsts iestādēm," norādīja ministrs.
Kā ziņots, Zatlera reformu partijas locekle Sandra Sondore-Kukule ir pieteikusi vērienīgu Latvijas ostu reformu ieceres, "lai izskaustu korupciju un necaurspīdīgu lēmumu pieņemšanu". Reformas mērķis esot izveidot Latvijas lielajām ostām vienotu valsts pārvaldi.