Nauda lielākiem tēriņiem

Straujš kāpums

Komentējot potenciālo valsts ekonomisko izaugsmi, Luminor bankas ekonomists Pēteris
Strautiņš izsaka viedokli, ka investīciju struktūra Latvijā liek domāt, ka pieaugs pakalpojumu īpatsvars valsts kopējā investīciju struktūrā. Pēc ekonomista provizoriskā vērtējuma, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pagājušajā gadā visstraujākais nefinanšu investīciju apjoms bijis būvniecībā, ieguldījuma apjomam salīdzinājumā ar 2017. gadu pieaugot par 210%. Tas arī nav nekāds brīnums, ja paraugāmies uz šobrīd vērojamo būvniecības bumu, kur apjomi jau sākuši sasniegt tā dēvēto trekno gadu līmeni un šo procesu stutē gan ES fondu naudas apgūšana, gan arī iedzīvotāju ienākumu pieauguma rezultātā notiekošā dzīvojamo māju būvniecība. 

Attiecībā uz dzīvojamo māju būvniecības apjomiem ir iespējas tālākai izaugsmei, par ko liecina izsniegto būvatļauju pieaugums. Dzinulis ir bijis pērn vēl aizvien rūkošais hipotekāro kredītu portfelis Latvijas komercbankās. Mazāka aizdevumu bāze un lielāki ienākumi rada labvēlīgu scenāriju, lai pieaugtu jaunu izsniegto hipotekāro kredītu apjoms, kas galu galā būs veicinošs faktors celtniecības darbu pieaugumam.

Samērā strauji nefinanšu investīciju apjoms kāpis izglītībā, kur tas bijis par 168% lielāks nekā gadu iepriekš. Izglītība kļūst par aizvien nozīmīgāku Latvijas eksporta preci, tas arī ir galvenais iemesls tam, ka šajā nozarē tiek ieguldīts aizvien vairāk.

Ar visai iespaidīgiem izaugsmes rādītājiem pērn izcēlušās arī tādas nozares kā māksla, izklaide un atpūta, kur nefinanšu investīciju apjoms pieaudzis par 69%, nekustamie īpašumi (+45%), valsts pārvalde, aizsardzība un obligātā sociālā apdrošināšana (+41%), tirdzniecība, kā arī informācija un sakari – abās pieaugums par 26% salīdzinājumā ar 2017. gadu. Kopumā provizoriskie dati liecina, ka nefinanšu investīciju apjoms pērn Latvijā palielinājies apmēram par piektdaļu.
 

Augšupejas cikls

Nosaucot faktorus, kas patlaban sekmē investīciju apjoma pieaugumu Latvijas uzņēmumos, bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš teic, ka tie šobrīd noteikti ir augšupejošais biznesa cikls, aktīvais ES fondu apguves periods un vēsturiski ļoti augstā jaudu noslodze vairākos apstrādes rūpniecības segmentos, kā arī pakāpeniska kreditēšanas cikla atgriešanās pozitīvajā zonā. Arī straujais darba samaksas kāpums ir ļoti spēcīga motivācija uzņēmējiem domāt par efektivitāti un investīcijām produktivitātē, kā arī automatizācijā. 

Vienlaikus eksperts atzīst, ka algu kāpums zināmā mērā arī kavē investīcijas, jo to pieaugums pēdējos gados ir ievērojami pārsniedzis produktivitātes pieaugumu un vismaz daļēji tas tiek finansēts uz peļņas, kā arī investīciju rēķina. 

"Tas ierobežo iespējas investēt attīstībā, šobrīd to, šķiet, visvairāk redzam apstrādes rūpniecībā, jo, strādājot ārējos tirgos, uzņēmējiem ir ierobežotas iespējas pacelt savas cenas un nodot algu kāpuma izmaksas galapatērētājam," skaidro Āboliņš.

Arī Strautiņš norāda uz kopējo ekonomisko izaugsmi. Pēc eksperta domām, tā dažos turpmākajos gados gandrīz noteikti būs lēnāka nekā 2018. gadā, taču ātrāka nekā Eiropā vidēji. Luminor ekonomists prognozē, ka šogad IKP pieaugs par 3,8%, bet nākamgad – par 2,6%. "Tātad būs iespējas vairāk saražot un pārdot Latvijas tirgū. Arī eksporta tirgi visdrīzāk augs, kaut pakāpeniskāk. Pamazām, bet dzīve ies uz priekšu," spriež Strautiņš. Viņš norāda arī uz izmaiņām valsts darba tirgū. Iespējams, darbspējīgā vecuma cilvēku skaita samazināšanās palēnināsies, bet straujš kāpums arī nav gaidāms. Ierobežotā darbaspēka pieejamība mudinās automatizēt visu, ko vien var automatizēt ar saprātīgām izmaksām, uzskata ekonomists.