Ja jāizvēlas, kuri Saskaņas līdera Jāņa Urbanoviča vārdi uzrunā kongresam izklausījās patiesāki un adekvātāki, drīzāk jābalso par Rīgas atslēgu zaudēšanai veltītajiem "varējām labāk, bet galvenais – mēs izturējām" nekā "Saskaņa ir sadusmojusies un gatava strādāt (..), izglābt tos, kuri ir cerējuši un vīlušies".
To, cik sarežģīta ir situācija Saskaņā, patiesībā parādīja arī kongresā atbalstītais algoritms, kā partija plāno līdz pavasarim nonākt pie premjera kandidāta. Sestdien Saskaņa bija spējīga nosaukt potenciālo premjera kandidātu loku, bet ne vienoties par konkrētu kandidātu, tas nozīmē arī to, ka partijas vadībai vēl nav skaidra virziena, uz kuru ejot iespējams izkļūt no krīzes.
Partijas potenciālo premjera kandidātu loks vienlaikus saskan arī ar partijas pirmajiem numuriem visos vēlēšanu apgabalos – Rīgas pirmais numurs Regīna Ločmele, Vidzemes pirmais numurs Ivars Zariņš, Zemgales pirmais numurs Andris Morozovs, Kurzemes pirmais numurs Valērijs Agešins un Latgales pirmais numurs Inga Goldberga, kā arī Rēzeknes un Daugavpils mērs – Aleksandrs Bartaševičs un Andrejs Elksniņš. Urbanovičs šo premjera izvēles algoritmu pasniedza, no defekta pārvēršot to par efektu – tas apliecinot partijas kapacitāti un intelektuālo spēku, kurai "ārējo draugu implantācija" neder (atbilde uz neizskanējušo jautājumu, kādēļ tādi Saskaņas kadri kā Vjačeslavs Dombrovskis, Ļubova Švecova un Jūlija Stepaņenko atraduši piestātni jaunos politveidojumos), savukārt Daugavpils un Rēzeknes mēru Saskaņas līderis nosauca par "Eiropas līmeņa politiķiem".
Nosaukto potenciālo premjera kandidātu soliņš patiesi varētu izskatīties pagarš, ja vien ne fona informācija par garajiem meklējumiem, kuri viens pēc otra atmesti, izraugoties šo pagaidu variantu. Saskaņa premjera amatam mēnešos pirms kongresa apsvēra gan Rēzeknes mēru Aleksandru Bartaševiču, gan Rīgas domnieku Andri Morozovu, bet abi tika atmesti, kamēr citi spēcīgi kandidāti šajos Saskaņai grūtajos laikos pēc šī goda nerāvās.
Bartaševiča izvirzīšanas idejai, šķiet, galīgo punktu pielika Saskaņas nespēja uzvarēt Rēzeknes novada domes vēlēšanās, kur, lai arī ieguva tikpat daudz balsu kā apvienotais Jaunās Vienotības, Kustības Par! un Latgales partijas saraksts, koalīcijas izveidē zaudēja. Savukārt par Morozova kandidatūras atmešanas iemesliem var tikai minēt – acīmredzot viņa plusos, kuri bija pamatā viņa apsvēršanai (latvietis, latviešu valoda dzimtās valodas līmenī, kas nav nebūtiski, ņemot vērā izmaiņas Latvijas mediju vidē, kas ietekmēs priekšvēlēšanu debašu formātu), Saskaņa nesaskata tos atslēgas momentus, kuriem jāiezīmē partijas nākotne, bet Morozova kā Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāja pagātne pārāk atbalsoja Ušakova kleptokrātijas gadu negatīvās atskaņas.
Saskaņas draudi neizklausās bīstami
Kādreizējās partiju reitingu līderes, tagad jau sen pie pazemojošās 12% kādreizējo 20% vietā barjeras iestrēgušās un Rīgas atslēgas zaudējušās partijas Saskaņa kongress sestdien bija vairāk par izdzīvošanu un brūču dziedēšanu nekā par izeju no strupceļa (neatkarīgi no tā, vai šis secinājums izraisa vairāk atvieglotu nopūtu tā dēvētajā latviešu elektorātā).
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.