Saskaņas "restarts" ir bankrotējis

Deviņus gadus Nilam Ušakovam kopā ar Andri Ameriku pārvaldot bagāto Rīgu, Saskaņa ir sarūpējusi pārlieku daudz pēc korupcijas brēcošu saimniecisku lēmumu, kuri neatpaliek vai pat pārspēj valdības partiju skandālus. Tādēļ priekšvēlēšanu kampaņas moto par Saskaņas gatavību dot jaunas sejas un jaunas asinis valsts līmeņa politiskajā asinsritē saturiski ir bankrotējis.

Manuprāt, tieši tik racionāli, bez emocijām arī jāvērtē Saskaņas centieni kosmētiski restartēties, piesaistot jaunus un ne tik jaunus politiķus ar latviskiem uzvārdiem. Jo tiešām latviešu naidīgā reakcija uz mācītāja Pētera Sproģa pievienošanos Saskaņai, kas noveda pie tikpat ātras viņa izstāšanās, ir barojusi saskaņiešu priekšvēlēšanu kampaņu saturiski daudz dāsnāk nekā Ušakova un Urbanoviča centieni krieviskajiem vēlētājiem "nopārdot" latvisko uzvārdu rekrutēšanu un pasaku par restarta nepieciešamību.

Ja palasa krievu valodā vēstošos Latvijas medijus, daudz vairāk nekā par bijušā "zatlerieša" Vjačeslava Dombrovska pievienošanos un Saskaņas restartu tiem bija ko teikt par "naidīgumu un izstumšanu", ko ilustrēja Valsts prezidenta kandidāta Sproģa ātrais gals. Ja 1,8 procentpunktu kāpumu Saskaņas reitingā, iespējams, latviešu elektorātā tiešām būtu izraisījusi Sproģa izvirzīšana, tad būs ļoti interesanti redzēt, vai un cik liela mobilizējoša loma uz Saskaņas reitingu jau tās tradicionālajā elektorātā būs bijusi pārspīlētajiem stāstiem par Sproģa "krustā sišanu".

Tikpat neracionāli emocionāla un apjukusi ir bijusi latviešu mediju reakcija uz amerikāņu konsultantu noalgošanu Saskaņas priekšvēlēšanu kampaņai. Amerikāņu konsultanti tiek uztverti kā ASV politiskās elites vēstneši un guru tā vietā, lai viņus apzinātos kā lobistus, kuri sniedz maksas pakalpojumus klientam bieži vien neatkarīgi no tā ideoloģijas un interesēm. Saskaņas nolīgtais Deivids Merkels jau pērnā gada maijā piedalījās Urbanoviča vadītā Baltijas foruma konferencē, tāpat kā pēdējos gados to ne reizi vien darījusi cita amerikāņu lobiste Sallija Peintere.

Merkela kā biznesmeņa profils skaidri iezīmējies jau iepriekš (2015. gadā viņš aizkulisēs aktīvi piedāvāja lobista pakalpojumus Latvijas gāzes tirgus liberalizācijas sakarā), bet Peinteres ilgstošajām konstruktīvajām attiecībām ar Saskaņu būtu jāizraisa mikroshēmu nodegšana vidēja latviešu politikas analītiķa galvā – viņas pārstāvētā lobistu firma BlueStar Strategies savulaik lobēja baltiešu iestāšanos NATO.

Kā ilustrāciju tam, ka būtu jāatvēsina sakarsušie prāti, jo amerikāņu konsultanti nav ne demokrātijas vēstneši, ne politiskie gaišreģi, ikviens vēl aizvien var noskatīties video ar Peinteres uzstāšanos Urbanoviča forumā 2016. gada rudenī. Tur viņa tikai pāris nedēļu pirms Trampa uzvaras saskaņiešiem un saaicinātajiem maskaviešiem klāstīja, kāda izskatīsies Hilarijas Klintones ārpolitika un kādi būs izaicinājumi lietu kārtošanai ar jauno demokrātu prezidenta administrāciju.