Iedzīvotāju skatījumā jomas, kurās jāiegulda vairāk Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu, ir veselības un sociālā aprūpe, nodarbinātība, ceļu sakārtošana un izglītība, liecina Latvijas faktu aptauja. Kas šajās jomās paveikts iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā?
Ir jomas, kurās galarezultāts nav taustāms, bet ar lielu pievienoto vērtību. Piemēram, iegādājoties neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas, ieguvums ir laika ietaupījums, ko ceļā pavada mediķi, varbūt pat lai glābtu dzīvības. Runājot par nodarbinātību, tika aktivizēti pasākumi bezdarbniekiem, lai viņus iesaistītu sabiedrībai noderīgos darbos, apmācītu un ļautu pielāgoties mainīgajiem darba tirgus apstākļiem.
Iepriekš Latvijas publiskā sektora iestādēm nebija izpratnes, kas tad ir svarīgākais, tāpēc Latvija, uzklausot ES aicinājumus, ieguldīja dažādos pētījumos, kas gan nereti tika kritizēts, jo cilvēkiem šķita, ka pētījumi tiek veikti tikai pētījumu pēc. Tomēr ir vērā ņemami Pasaules Bankas (PB) pētījumi, kuros tiek analizēta iepriekšējā pieredze un norādīts, ko Latvijai, pamatojoties uz citu valstu pieredzi, noteikti nevajag darīt un kur tieši vairāk ieguldīt. Par nodarbinātības jomu bijuši vairāki pētījumi, un viens PB pētījums ļāva fokusēt ieguldījumus ne tikai darba ņēmēju vidē, bet arī uzlabot darbā iekārtošanas un saistīto jomu institūcijas.
Runājot par ES fondu finansējuma izmantojumu veselības un sociālajā aprūpē, jau pirmajos perioda gados bija iegādātas dažādas progresīvas onkoloģijas slimību ārstēšanas iekārtas, tas varbūt ir novecojis piemērs, bet ir gūtas labas atsauksmes no starptautiskajiem medicīnas tūristiem. Ļoti liels uzsvars bija arī uz atbalstu cilvēkiem ar invaliditātes pazīmēm, atvieglojot pieeju dažādiem pakalpojumiem - izglītībai, veselības aprūpei, nodarbinātībai - un uzlabojot jebkādus dzīves apstākļus. Patlaban ir diskusijas, kā labāk ieguldīt resursus. Rezultātā tiek slēgtas dažādas sociālo pakalpojumu iestādes, kurās ir bijuši ieguldījumi iepriekš, un resursi tiek koncentrēti vienuviet.
Ja paraugāmies uz tādu jomu kā inovācijas un sasaiste ar zinātni, šajā periodā var teikt, ka mācības un uzlabojumi tika veikti perioda vidū un pat nogalē. 2009.-2011. gada krīze noteica, ka, no vienas puses, situācija ir problemātiska, no otras puses, nācās pārdomāt dažādas nepieciešamās reformas, kas deva gan vidēja termiņa ieguvumus, gan ilgtermiņa efektu. Te jāpiemin augstākās izglītības iestāžu konsolidācija. Nav efektīvi finansēt jebko, kur ir pieprasījums, bet nav izvērtēts, kas ir nepieciešams mūsu valsts jauniešu konkurētspējai.
Kas attiecas uz profesionālo izglītību, negatīvā mācība bija perioda sākumā, kad daudzi miljoni tiek ieguldīti nelietderīgi. Tika ziņots arī valdībai, ka pilnveidotās infrastruktūras iestādes pat neturpina darbu kā profesionālās izglītības kompetences centri, jo faktiski netiek nodrošināta ilgtspēja. Projekta vidū tika konstatēts, ka Latvijai nepieciešams izvērtēt, kuri ir tie profesionālās izglītības kompetences centri, kuros jāiegulda līdzekļi, - ne tikai vienā kabinetā, bet pārdomājot infrastruktūras un kvalitātes nodrošināšanu.
Līdzekļi tika ieguldīti nelietderīgi tāpēc, ka profesionālās izglītības iestādes bija izvēlētas nepareizi vai līdzekļu izmantojums konkrētajā izglītības iestādē bija kļūdains?
Perioda sākumā nebija nofiksēta Latvijas stratēģija, kuras tad būs tās galvenās iestādes - kompetences centri, kuros būtu gan infrastruktūra, gan skolotāji, gan sasaite ar darba tirgu, kam arī ir nepieciešami ieguldījumi. Nebija nofiksētas programmas, kas jāattīsta, izvērtējot ilgtermiņa redzējumu gan par finanšu ieguldījumiem, gan darba tirgu. Ieguldījumi sākotnēji bija balstīti uz pieprasījumu - no pašvaldībām un skolām. Domāšana bija tādā līmenī: «Eksistē skola, tad kāpēc tajā neieguldīt?» Tas nav pareizi. Profesionālās kompetences centri tiks būvēti un pilnveidoti līdz pat 2016. gada beigām. Protams, nepietiek tikai ar ieguldījumiem skolās, nepieciešami arī autoceļi.
Jā, autoceļi Latvijā ir problēma, bet jau izskanējušas bažas, ka 2014.-2020. gada plānošanas periodā tiem nevarēs piesaistīt tik daudz līdzekļu, kā Latvija vēlētos.
Jā, attiecībā uz 2014.-2020. gada periodu no ES ir norādījums, ka nav daudz no Eiropas līdzekļiem jāiegulda transporta infrastruktūrā un ceļos, jo infrastruktūra un ceļi valstij jānodrošina pašai. Tomēr Latvijai noteikti ir nepieciešams uzlabot transporta infrastruktūru - gan ceļus, gan dzelzceļu. Mūsu valstij ekonomiskais potenciāls var rasties tikai tad, ja uzņēmēji un kopumā iedzīvotāji viegli var nokļūt reģionu centros un arī nomaļākajos novados, lai varētu sasniegt uzņēmumus, izglītības iestādes, sociālo pakalpojumu infrastruktūru.
Te jāņem vērā, ka no ES ir labs uzstādījums par ilgtspēju. Ja ir ES ieguldījums ceļu infrastruktūrā, tas lielā mērā ir garants, ka ceļi tiks uzturēti labā kvalitātē ļoti ilgu periodu, jo tāda ir ES prasība. Finansējums no valsts budžeta ES pasākumiem tiek rasts tieši ES fondu ieguldījumu gadījumā. Skumji, ka Latvija nevar atļauties ieguldīt nepieciešamos miljonus mazāka mēroga ceļos un reģionu ceļos, bet, protams, tam nepieciešami ļoti lieli līdzekļi.
Vairāki Latvijas uzņēmēji pēdējā gada laikā sastapušies ar iepriekš neprognozētu ģeopolitisko notikumu ietekmi, tas atstājis ietekmi uz viņu biznesa plāniem. Vai jaunajā plānošanas periodā pieejamie līdzekļi varētu būt atbalsta punkts smagā periodā?
Mēs esam dzirdējuši par vairākiem negatīviem grūdieniem, kad uzņēmējiem bija kaut kas jāmaina biznesa plānos, - bija gan krīzes periods, gan nestabilitāte, kas saistīta ar Krievijas un Ukrainas konfliktu un traucē eksporta potenciālam. Tas ļoti skar ES fondu izmantošanu, jo uzņēmēju sākotnējais plāns, kur ieguldīt līdzekļus un kā pilnveidot un attīstīt savu biznesu, mainās. Bieži vien pieteiktie projekti tiek atsaukti, noslēgtie līgumi tiek mainīti vai atcelti, jo, piemēram, nav vairs eksporta tirgu uz Krieviju. Uzņēmumiem arī finansiālā situācija mainās. Mēs saprotam, ka valstij ir problēma ar ES finansējuma pilnīgu izmantošanu, jo negribas pazaudēt ES finansējumu, savukārt uzņēmējiem būtu jāspēj sagatavoties ilgtermiņā, jo krīzes mēdz parādīties bieži.
Mēs varam mācīties no savām kļūdām un nākotnē apņemties, ka nepieciešams savlaicīgāk informēt uzņēmējus, kādi finansējuma avoti ir pieejami. Protams, ir mazas iespējas uzņēmējus savlaicīgi brīdināt, ja ir tik globāls faktors kā Krievijas un Ukrainas konflikts. Turklāt ir darbs, ko uzņēmēju vietā neviens nevar paveikt: pirmkārt, uzņēmējiem jābūt ļoti fleksibliem, otrkārt, jābūt ļoti aktīviem un jāprot skatīties arī citos tirgos, treškārt, uzņēmējiem jānāk pie publiskā sektora, aģentūrām un jāstāsta gan par savām problēmām, gan par uzņēmēju skatījumā vēlamajiem risinājumiem. Valsts institūcijas var domāt, ko uzņēmējs grib, bet patiesībā uzņēmējs grib kaut ko citu. Tas ir abpusējs dialogs. Pēdējos gados dialogs ir uzlabojies, ir uzlabojusies kopējā izpratne par to, ka mēs jau strādājam viena kopīga mērķa labā. Stereotips, ka valsts institūcijas ir tikai kontrolētājas un uzraudzītājas, joprojām ir saglabājies, bet ne tik lielā mērā, kā tas bija iepriekš, un mēs gribētu aizvien vairāk šo stereotipu lauzt. Patiešām ir situācijas, kad valsts institūcijas nevar palīdzēt, bet ir daudzas situācijas, kad tomēr var palīdzēt, bet ir nepieciešams abpusējs dialogs.
Laiku pa laiku mēs dzirdam, ka projekti, kuros sadarbojas valsts un privātais sektors, realizēti neveiksmīgi, piemēram, gadījumā ar portālu Skolas.lv. Parādījušās arī šaubas par veiksmīgu e-veselības projekta izdošanos.
Ja runājam par projektu Skolas.lv un kontroli, šajā projektā kontrole ir ļoti labi nostrādājusi. Mēs esam saglābuši valsts reputāciju. Protams, tagad izskatās, ka trīs miljonu eiro izdevumus labāk būtu bijis neveikt. Projekts Skolas.lvzaudējis savu aktuālitāti, jo skolēni, skolotāji un citi izglītības sistēmā iesaistītie cilvēki saskata efektīvāku sistēmu, ko ir uzbūvējis komersants pa to laiku, kamēr šis ES fondu projekts tiek ieviests, turklāt ar projektu Skolas.lv ir vēl citas problēmas.
Ja mēs runājam par to, vai kāds kaut ko varēja darīt, - jā, varēja darīt, projekts Skolas.lv varēja izdoties. Te ir runa par projektu virzītāju un īstenotāju atbildību. Nevar teikt, ka iestājās krīze vai parādījās kādi neparedzēti apstākļi. Mēs redzam, ka projekta īstenotājs, plānojot projektu Skolas.lv, nebija paredzējis, kā ilgtermiņā projekts attīstījies, nebija strādājis ar potenciālajiem klientiem un to auditoriju, kas izmantos šo projektu, tā, lai radītu pārliecību, ka portālsskolas.lv būs noderīgs. Pat konstatējot pirmās problēmas, projekta īstenotājs - Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - vēl varēja kaut ko darīt. Te mēs varam runāt par projekta vadības kapacitāti, projekta vadības maiņu, dažādiem projekta neveiksmju cēloņu un seku likumiem. Beigās IZM lēmums bija, ka jāpieliek punkts, citādi tikai pieaugs negācijas.
No šādiem gadījumiem var izvairīties, no valsts puses pieprasot, lai, pirms iegulda naudu, būtu skaidra stratēģija, lai ir konceptuāls dokuments, ir apraksts par ilgtspēju, par visādiem ietekmējošiem faktoriem. Jāsaka - Skolas.lv projekts ir viens no tiem vērienīgajiem projektiem, kam nebija koncepcijas. Mēs redzam, ka tajos gadījumos, kad ir koncepcijas, kuras paredz ilgtspēju un ietekmējošos blakusfaktorus, projekti ir sekmīgāki.
Tagad e-veselības projekts ir tas, uz kuru mēs arī esam vērsuši Veselības ministrijas uzmanību. Mācoties no Skolas.lvpieredzes, varētu domāt, ka riski ir mazāki. Bet svarīga ir arī saruna ar mērķauditoriju - ar ārstiem -, apzinot, kādas ir tās vēlmes, un nodrošinot, ka izveidotā infrastruktūra tiešām tiks izmantota. Ja e-veselības projekts izgāztos kāSkolas.lv, tā būtu rupja nozares ministrijas, projektu virzītāju un īstenotāju kļūda un bezatbildība, jo patlaban ir pietiekami daudz laika apzināt e-veselības projekta riskus un risināt problēmas, ja tādas ir.
Ļoti daudz kas ir atkarīgs no projekta virzītāja kompetences. Šodien vairs nevar pieņemt argumentus: «Es nezināju. Man nav pieredzes.» Kādam nav pieredzes, taču citiem ir pieredze.
sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā