Jāatgādina – abreviatūra BRIC parādījās pirms nu jau gandrīz diviem gadu desmitiem kā kopējs apzīmējums tobrīd strauji augošām četrām lielākajām attīstības ekonomikām – Brazīlijai, Krievijai, Indijai un Ķīnai. Jau vēlāk, galvenokārt pateicoties Krievijas un Ķīnas aktivitātēm, šis četrinieks izveidoja savu politisko klubu, kurā pēc tam tika ieskaitīta arī Dienvidāfrika. Politiskā kluba faktiskais mērķis ir šā brīža globālajām struktūrām, kurās dominē kolektīvie rietumi, alternatīvu instititūtu izveide.
Kopumā bez īpašas steigas un ažiotāžas, soli pa solim pārvarot savstarpējās pretrunas, ielikti pamati visiem nepieciešamajiem ekonomiskās sadarbības mehānismiem, kuri pakāpeniski sāk darboties un iegūst aizvien konkrētākas aprises. Lai arī neviens no šiem mehānismiem šobrīd nav uzskatāms par reālu alternatīvu, piemēram, Pasaules Bankai vai Starptautiskajam Valūtas fondam, ir radīti gandrīz visi priekšnoteikumi, lai nepieciešamības gadījumā BRICS izveidotās struktūras spētu nomainīt globālos institūtus.
Savā ziņā līdzīga ir arī politiskā situācija. Lai arī BRICS kā globāla mēroga politiskas apvienības aprises joprojām ir nekonkrētas, uz šo valstu līderu samitiem pēdējā laikā regulāri tiek aicināti citu attīstības valstu vadītāji, kuri soli pa solim tiek aizvien vairāk iesaistīti kluba darbībā.
Šajās valstīs BRICS tiek uztverts tieši tā, kā tas iecerēts – kā alternatīva rietumu pasaules kārtībai, kamdēļ dažādu, pie kam bieži vien nepavisam ne eksotisku valstu līderu dalība šādos samitos ir arī sava veida došanās izlūkos,
vēl jo vairāk tāpēc, ka vismaz līdz šim sadarbība ar BRICS nevienam nav traucējusi uzturēt arī labas attiecības ar rietumiem.
Tajā pašā laikā situācija globālā mērogā strauji mainās, pavisam reāls kļuvis liela mēroga tirdzniecības karš starp abām pasaules lielākajām ekonomikām ASV un Ķīnu, attiecīgi arī jautājums, kurā pusē kurš atradīsies šajā karā. Par BRICS nav šaubu – tā dalībvalstis lielākā vai mazākā mērā, taču nepārprotami ir Ķīnas pusē. Paziņojot par vēlmi pievienoties BRICS, šādu izvēli izdara arī Turcijas prezidents. Lai arī gana izplatīts viedoklis, ka šis žests ir tikai šantāža ar mērķi iegūt kādas dividendes no rietumiem, daudz ticamāk tomēr šķiet, ka tas ir pārdomāts solis ar mērķi iespējami veiksmīgāk iekļaut Turciju alternatīvajā pasaules kārtībā.
Pipars