Amerikāņu protesti

Paši par sevi šādi un pavisam noteikti ne nepamatoti protesti ASV notiek regulāri, un īpaši masveidīgi tie kļuva Baraka Obamas prezidentūras laikā, tomēr šoreiz protesta akcijas ir sasniegušas sen nepieredzētu vērienu, kā arī kļūst aizvien vardarbīgākas. Tāpat protestu aizsegā pilnā sparā rit ne mazāk vērienīga veikalu izlaupīšana, bet kad un kā šie nemieri tiks apslāpēti, šobrīd nevienam nav skaidrs.

Viens no skaidrojumiem nemieru mērogiem ir kopējā situācija ASV. Kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma darbu ir zaudējuši vairāk par 40 miljoniem amerikāņu (katrs trešais pirms tam strādājušais), bet ASV IKP tikai šā gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 4,8%, kamēr aprīlī kritums provizoriski ir tuvu 40%, salīdzinot ar 2019. gada aprīli. Ja vēl pievieno arī pandēmijas izraisīto vispārējās nedrošības sajūtu, tad ir skaidrs, ka auglīgas augsnes protestiem netrūkst.

Otrs ne mazāk svarīgs aspekts ir dramatiskā iekšpolitiskā konfrontācija, kuras dēļ rodas aizvien lielākas aizdomas, ka abas iekšpolitiskās nometnes cer izmantot protestus savā labā pirms šā gada novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām un šī iemesla dēļ pagaidām īpaši necenšas tos apturēt. Var pieņemt, ka gan ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji, gan viņa pretinieki cer uz savu atbalstītāju mobilizēšanos protestu iespaidā.

Jāatgādina, ka ASV pavalstis pašas kontrolē drošības situāciju savās teritorijās un federālajai valdībai tiesības iejaukties ir tikai pēc pavalstu uzaicinājuma vai arī pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas.

Pietiek paskatīties ASV politiskajā kartē, lai saprastu, ka vairākums protestu epicentru atrodas demokrātu kontrolētajās pavalstīs, kuru vadība nav noskaņota vērsties pret protestētājiem. ASV prezidents tikmēr neskopojas ar kareivīgiem paziņojumiem, taču tāpat nesper konkrētus soļus. Pēc visa spriežot, nedz Tramps, nedz viņa oponenti nevēlas būt tas spēks, kuram beigās vajadzēs apslāpēt nemierus, un abas puses cer, ka to nāksies darīt oponentiem.

Vienlaikus šā brīža saspīlējums var izrādīties tikai nevainīga prelūdija notikumiem, kādi var sekot jau pēc ASV prezidenta vēlēšanām, ja kāda no pusēm atteiksies pieņemt vēlēšanu rezultātus. Atsevišķi pesimistiski noskaņoti analītiķi šādā gadījumā paredz pat pilsoņu karu, un tā jau ir atklāti biedējoša perspektīva ne tikai ASV, bet arī pārējai pasaulei.