Apinis: Dārgāka dolāra laikmets turpināsies

Savukārt mums interesējošajā eirozonā notiek tieši pretējais, proti, procentu likme ir tendēta samazinājuma virzienā. Lai turpinātu uzturēt ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, monetārās politikas veidotāji vēl vairāk samazināja jau tā negatīvo procentu likmi komercbanku depozītiem Eiropas Centrālajā bankā. Vienkāršā valodā runājot, tas nozīmē, ka eirozonā tiek pieliktas visas pūles, lai palielinātu naudas masu tautsaimniecībā, turpretim ASV ar stingrāku monetāro politiku notiek tieši pretējais. Turklāt darījumu presē jau ir izskanējušas prognozes, ka ASV Centrālā banka likmju celšanu turpinās un līdz nākamā gada beigām tās varētu pārsniegt 1% salīdzinājumā ar 0,25–0,50% patlaban. Pirms ASV Centrālās bankas lēmuma likme bija par 0,25 procentpunktiem mazāka. 

Šo daudziem pagarlaicīgo naudas tirgus procesu mijiedarbība var šķist visai attāla, tomēr galu galā tā ietekmē arī mūsu ikdienu. Praktiski tas nozīmē, ka valūtu tirgū interese par dolāru augs un tā vērtībai vajadzētu turpināt palielināties, neraugoties uz to, ka daudzi aizvien uzskata, ka ASV valūtas vērtība ir tieši tik vērta, cik papīrs, uz kuras tā nodrukāta. Tas globālajā finanšu tirgū veicinās veselu virkni procesu, kuru sekas ne vienmēr būs labvēlīgas. Ja sākam ar slikto, tad problēmas var piemeklēt daudzas lielas jaunattīstības valstis, kuras naudu aizņēmušās ASV dolāros, tā kursam ceļoties, būs spiestas maksāt vairāk par savu parādu apkalpošanu. Protams, arī tām ir iespēja kāpināt procentu likmi, kā to jau izdarījusi Meksika, taču šādā gadījumā, ceļoties vietējās valūtas kursam, tiek sadārdzināts eksports, kas uz pašreizējās nepārliecinošās pasaules ekonomikas attīstības fona nav nekas labs. Turklāt līdz ar dolāra kursa pieaugumu jau ilgstošu cenu kritumu piedzīvojušās izejvielas pasaules preču biržās kļūs vēl lētākas, bet tieši izejvielas pārejas ekonomikas valstīs veido būtisku eksporta ieņēmumu daļu. Tādējādi var teikt, ka pārejas ekonomikas valstu finanšu situācija pasliktinās, kam uz pašreizējā ģeopolitiskā fona var būt visai negatīvas sekas. Lētāku izejvielu dēļ zināmas problēmas var rasties arī ekonomiski attīstītākajām valstīm, piemēram, Austrālijai. 

Taču ir arī labās ziņas, un tās, par laimi, attiecas arī uz Latviju. Tas, ka dolāra kurss kāpj, ir stimulējošs faktors eirozonas eksportam gan uz ASV, gan valstīm, kurās norēķini pārsvarā notiek ASV dolāros, vai valstīm, kuras ir spiestas celt procentu likmes. Uz Atlantijas rietumu piekrasti gan pagaidām eksportējam visai maz, tomēr notiekošo procesu ietekmē lielā mērā var tikt atslogots eirozonas iekšējais tirgus, turklāt Latvijas uzņēmumi ražo dažādus komponentus, kuru noņēmēji ir citi Eiropas ražotāji, kas savu galaprodukciju eksportē ārpus mūsu valūtas zonas robežām.