Krievija nav galvenā Latvijas ekonomikas attīstības problēma, par spīti Latvijas sabiedriskajā telpā radītajam fonam. Patiesībā mūsu valsts tautsaimniecības izaugsmes tempi samazinās jau vairāk nekā gadu, un šajā laika posmā tie ir kritušies uz pusi, valsts iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempam gada izteiksmē sarūkot no 4,6% līdz 2,4%.
Šis process aizsākās jau tad, kad ekonomisko attiecību ziņā ar kaimiņvalsti viss vēl vairāk vai mazāk bija kārtībā. Lai arī Krievija ir Latvijas trešā un atsevišķos laika nogriežņos pat otrā lielākā Latvijas eksporta partnere, ekspertu aplēsēs ekonomisko attiecību saasināšanās ar šo valsti Latvijas tautsaimniecības izaugsmi ir sabremzējusi tikai par dažām procentu desmitdaļām. Protams, pēc iepriekšējās nedēļas notikumiem valūtas tirgū šīs desmitdaļas var pārvērsties arī veselos skaitļos, taču, līdzīgi kā pēc pirmajiem paziņojumiem, ka šī valsts ievieš importa ierobežojumus Rietumu pārtikai, arī šoreiz vajadzētu iztikt bez lielas drāmas.
Gaidītā Polijas dārzeņu lavīna Latvijas veikalos tā arī neuzradās, savukārt piena pārstrādātāji Krievijas izrakto bedri jau lielā mērā ir aizpildījuši ar citiem tirgiem, tajā skaitā vietējo, kurā cita starpā atlaižu periods ir palicis pagātnē. Tas savukārt liecina, ka izdaudzinātā atkarība no Krievijas nemaz nav tik liela, lai gan jāatzīst, ka saistībā ar to zināmi robi paliks, jo, piemēram, šprotu noieta ziņā tai alternatīvas nav.
Taču ir arī labās ziņas. Tas pats faktors, kas izraisīja rubļa vērtības samazināšanos, proti, naftas cenu kritums, var dot ievērojamu atspaidu Latvijas ekonomiskajā izaugsmē. Pateicoties tam, ka melnais zelts kļuvis ievērojami lētāks, mazāk maksājam par degvielu, turklāt sarūk arī Krievijas dabasgāzes realizācijas cenas, kas jau pamazām sāk atspoguļoties ierindas iedzīvotāju rēķinos par siltumu. Ir izskanējušas aplēses, ka vidējā naftas cena eiro izteiksmē nākamgad varētu būt par 20% lētāka nekā šogad un šādā veidā uz ietaupīto izmaksu rēķina, kuras tiek iztērētas citur, ekonomikas izaugsmes temps varētu palielināties pat vairāk nekā par procentpunktu. Pateicoties lētākiem kurināmā resursiem, Latvijas uzņēmumiem tiek radīta iespēja vieglāk pārdzīvot pamatinflācijas trūkumu eirozonas valstīs.
Kopējo ekonomisko izaugsmi lielā mērā varētu veicināt arī pēdējā laikā notikušais vidējās darba algas kāpums, kā arī iedzīvotāju saistību apmēra samazināšanās pret komercbankām, kuru ietvaros iedzīvotāju rokās esošā papildu radītā naudas masa kaut kādu iemeslu dēļ nav izpaudusies straujākā patēriņa kāpumā. Tiek uzskatīts, ka šie «aizturētie» tēriņi lielākā mērā varētu izpausties nākamajā gadā, tādējādi ļaujot Latvijas tautsaimniecībai strādāt ar lielākiem apgriezieniem. Tomēr saistībā ar sarežģījumiem Krievijā un lēno Eiropas ekonomisko atveseļošanos pēc iepriekšējās finanšu krīzes ir ļoti ticams, ka kopējais valsts ekonomikas pieaugums valstī būs mazāks un, visticamāk, varētu atrasties starp nulli un pašreizējiem diviem trim procentiem.