Ar lielākām algām pret dzimtenes pamešanu

Protams, situācija attiecībā uz iedzīvotāju aizbraukšanu un strādāšanu ārvalstīs Igaunijā ir krietni atšķirīga no situācijas Latvijā (un Lietuvā) arī ģeogrāfisku iemeslu dēļ. Respektīvi, jāņem vērā Igaunijas ziemeļu kaimiņvalsts Somijas faktors. Nav noslēpums, ka pašā Igaunijā jau sen folklorizējies nostāsts, ka jaunieši uz jautājumu "Kur jūs vēlētos strādāt?" atbild "Somijā!". Tāpat tiek pieļauts, ka maršrutā Tallina–Helsinki kursējošo prāmju pasažieru, kuru skaits mērāms miljonos, vidū ir ne mazums cilvēku, kuri brauc uz darbu Somijā. Galu galā nepilnu 80 kilometru (tik liels ir attālums Tallina–Helsinki) garš ceļš uz darbu mūsdienās ir visai ierasts attālums daudziem.

Līdz ar to Igaunijas iedzīvotājiem, kuri 2009. gada ekonomiskās krīzes ietekmē meklēja darbu ārvalstīs, bieži vien pirmā izvēle bijusi kaimiņvalsts Somija, nevis, teiksim, ievērojami tālākās valstis Apvienotā Karaliste un Īrijas Republika. Turklāt jāņem vērā arī igauņu un somu valodu līdzība un fakts, ka somu mediji Tallinā ir populāri jau kopš XX gadsimta, tā veicinot somu valodas apguvi Igaunijas iedzīvotāju vidū un igauņiem saziņā ar somiem reizēm ļaujot iztikt bez, piemēram, angļu vai krievu valodas izmantošanas. 

Tagad Igaunijas un Somijas ciešās saites uzsvēruši arī Baltijas valstu ekonomikas analītiķi, tomēr akcentējot arī pašas Igaunijas prasmi panākt visaugstāko algu līmeni Baltijā un tā atturēt Igaunijas iedzīvotājus no aizbraukšanas. 

Protams, var ironizēt, ka Latvijai Igaunijas ģeogrāfisko situāciju neiegūt, un pieļaut arī, ja Igaunijā algu līmenis kļūs vēl augstāks, salīdzinot ar mūsu valsti, tad Latvijas iedzīvotāju vidū attīstīsies tendence meklēt darbu Igaunijā, ne tikai veidot mūsu kaimiņvalstī biznesu, par ko jau iepriekš dzirdēts. Tāpat var teikt, ka apnikusi šī mūžīgā Igaunijas slavēšana. Taču var arī Igaunijas sasniegumus uzskatīt par iedvesmas avotu un piemēru labākajā nozīmē. (Atkal ironizējot var atgādināt, ka daža laba amatpersona smelties pieredzi braukusi pat uz Latvijai ģeogrāfiski, ekonomiski un mentāli tālām, visai eksotiskām zemēm.) 

Šajās dienās Baltijas valstu ekonomisti mudina ņemt vērā, ka Igaunijai "izdevies izveidot reputāciju kā informācijas tehnoloģiju (IT) līderim" un ka Igaunijas pieredze liecina – "uzrāvienu industrijai var sniegt valsts pasūtījums, kas mobilizē industriju un izvirza augstus standartus". Un te jau skaidri redzams izaicinājums mūsu valsts pārvaldei un tās viedumam – lietojot vārdu "viedums" gan klasiskajā gudrības nozīmē, gan moderno tehnoloģiju (viedā pilsēta, viedvalsts) izpratnē. 

Turklāt to, ka tieši IT jomas attīstība būtiski maina situāciju pat senām tradīcijām bagātās nozarēs, apliecina, piemēram, 4. septembra Dienā paustie juristu secinājumi par IT spēcīgo ietekmi uz viņu darba ikdienu.