Iespējams, mani jautājumi nemaz nebija "par tēmu", jo beigu beigās Regula vairāk attiecas uz juridiskajām personām. Tomēr – tādas 100% pārliecības nav bijis un nav arī joprojām.
Loģiski, ka visdrošāk ir lūgt padomu speciālistiem – un kam gan citam mūsu valstī to jautāt, ja ne DVI. Taču, latvieti parastais, neiedomājies, ka tas tev tiks garantēts tā ļoti viegli un vienkārši!
Jau pirmais pārsteigums sagaida brīdī, kad mēģini no paša rīta piezvanīt uz DVI konsultāciju tālruni. Izrādās, nedēļu pirms Regulas piemērošanas dienas šis tālrunis darbojās... divas (!) stundas dienā. Ne ilgāk un ne mazāk. Lieki piebilst, ka norādītajās divās stundās nācās bezjēdzīgi gaidīt rindā pie klausules, kurā tev ik pa brīdim "robots" atkārto, ka visi konsultanti joprojām ir aizņemti.
Dievs ar visu! Ir taču e-laikmets. 16. maijā nosūtu e-pastu ar jautājumiem uz DVI. Sāku gaidīt. Tikmēr jau pienāk 25. maijs, tiek nosvinēts bērna izlaidums. Protams, ar fotografēšanu, smiekliem, aizkustinājuma asarām un visu pārējo. Bildes gan paliek pašu arhīvos. Un arī Regula nedaudz aizmirstas. Taču tad pēkšņi 20. jūnijā – vairāk nekā mēnesi pēc jautājuma nosūtīšanas un 26 dienas pēc Regulas piemērošanas uzsākšanas un izlaiduma dienas – tiek saņemts e-pasts no DVI, kura saturs varētu izvest no pacietības pat visnosvērtāko un miermīlīgāko cilvēku, jo būtībā visa vēstule ir piebāzta ar juridiskiem kalamburiem, nemitīgām atsaucēm uz Regulas pantiem, Civillikumu, specifiskiem terminiem, kā dēļ teju jau otrās rindkopas beigās patiesībā vairs nav ne vēlmes, ne spēju šo atbildi turpināt lasīt.
Faktiski atbilde uz maniem jautājumiem kaut cik saprotamā valodā lasāma pēdējā rindkopā. Proti:
"Attiecībā uz personas datu apstrādi, kuru persona veic personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā, kura nav saistīta ar profesionālu vai komerciālu darbību (piemēram, vecāki veic pasākuma norises fotografēšanu un publicē attēlus savā sociālā tīkla profilā) VDAR 18. apsvērums paredz, ka VDAR šādai personas datu apstrādei nepiemēro, tomēr katram vecākam ir jāizvērtē, vai, publicējot attēlu sociālajos tīklos, netiek pārkāptas personas tiesības uz privātumu."
Manuprāt, šāda DVI vēstule definējama vienkārši – formāla un vairs nevajadzīga atbilde, kas turklāt neietver konkrētu atbildi, bet gan interpretācijas un savā ziņā pieļāvumus. Bet tāpēc tika uzdots jautājums – drīkst vai nedrīkst? Vienkārši, lūdzu, paskaidrojiet, kā nepārkāpt normatīvus! Bet tā vietā kāds DVI "speciālists" vairāk nekā mēnesi ir ražojis birokrātisku un vairs nevienam nevajadzīgu atbildi, par ko taču noteikti ir saņēmis algu... Pilnīgi automātiski rodas jautājums – kāpēc mums ar saviem nodokļiem ir jāuztur šāda valsts pārvalde?
indulis
TrollisJT
TrollisJT