Minētā prasība attiecās vēl arī uz citiem dokumentiem un tika pamatota ar to, ka līdzīgas prasības Serbija izvirza Kosovas pilsoņiem. Galvenā problēma šajā gadījumā tikmēr, protams, ir fakts, ka Belgrada atsakās atzīt Kosovas neatkarību un turpina uzskatīt to par Serbijas sastāvdaļu. Ievērojama daļa Kosovas un Serbijas pierobežā kompakti dzīvojošo serbu tikmēr turpina izmantot Serbijas dokumentus, prasību atteikties no tiem uzskata par savu tiesību pārkāpumu un ar Serbijas atbalstu vienmēr ir gatavi protestiem pret šāda veida prasībām.
Līdzīgi kā daudzos iepriekšējos gadījumos, arī šoreiz incidents nepārauga plašākā konfliktā, aprobežojoties pamatā ar draudiem un ieroču žvadzināšanu. Tiesa, pats domstarpību cēlonis atrisināts netika, Kosovas varas iestādēm uz mēnesi atliekot jauno prasību ieviešanu. Kas un vai mēneša laikā varētu mainīties tāds, kas nemainās jau vairāk nekā desmit gadu garumā, gan nav skaidrs, taču diplomātiski tiek apgalvots, ka pastāv cerības atrast visiem pieņemamus risinājumus.
Viss iepriekšminētais tikmēr gan ir tikai aisberga redzamā daļa, zem kuras slēpjas globālo un reģionālo lielvaru intereses Balkānos, sarežģīti vietējie etniskie un reliģiskie konflikti, daži no kuriem ilgst pat gadsimtu garumā, kā arī reģionāla mēroga ģeopolitiskie projekti (Lielā Albānija, Lielā Serbija, u. c.). Neraugoties uz visiem centieniem normalizēt situāciju reģionā, vairākumā gadījumu problēmas ir tikai pieklusinātas, nevis atrisinātas, un attiecīgi arī tēze, ka Balkāni ir Eiropas pulvera muca, joprojām ne tikai ir spēkā, bet, pieņemoties spēkā globālu mērogu ģeopolitiskajām transformācijām, var atkal kļūt vairāk nekā aktuāla.
Pieņemamus (un arī tad visbiežāk ne ilgtermiņa) kompromisus Balkānos ir iespējams atrast, tikai iesaistoties plašam ieinteresēto valstu lokam – ASV un Eiropas valstīm, Krievijai, Turcijai, Ķīnai, arī Persijas līča arābu valstīm. Robežas starp vadošajiem rietumu un nerietumu spēlētājiem tikmēr kļūst aizvien izteiktākas, bet kompromisi – aizvien mazāk iespējami, kas padara Balkānus par riska zonu. Un, tā kā globāla mēroga izlīgums pagaidām nav saskatāms, atliek cerēt uz pašu Balkānu spēju atbilstīgi novērtēt riskus un situāciju.