Bāliņa: Informācija internetā jāaizsargā tāpat, kā armijai jāaizsargā valsts

Fragments no intervijas:Datu zādzību skandāli pēdējā laikā satricina pasauli aizvien biežāk. Runājam par tiem vairs ne tikai personu, bet jau arī valsts drošības kontekstā.Ir būtiski saprast, ka drošība nevar būt akcijas veidā, par to jādomā visu laiku. Mums ir jāsargā informācija tieši tāpat, kā armijai jāaizsargā valsts, policijai - iedzīvotāji. Kiberdrošības jautājumi ieņem aizvien būtiskāku vietu valsts kopējās aizsardzības politikā, strauji attīstoties informācijas tehnoloģijām.Kā izsargāties no riskiem?Datu drošība valstī atkarīga no izglītotiem un kvalificētiem speciālistiem, tādēļ IT nozares nozīmībai valsts prioritāšu dienaskārtībā (izglītība, kapacitātes celšana u.c.) jāatrodas vadošajās pozīcijās.Tāpat ir jāskatās, kas notiek ar lietotāju un kur rodas neizglītots lietotājs. Kurš posms jāstiprina - ģimene, skola, darbavieta? Un kā mainīt domāšanu attiecībā uz informācijas sistēmu drošību. Būtiski valstiskā līmenī izstrādāt vienotu modeli datu aizsardzībai, kā arī veikt izglītojošus, preventīvus pasākumus, lai izglītotu sabiedrību par riskiem, kas pastāv, pietiekami rūpīgi nesargājot datus.Līdz ar jaunām iespējām un pakalpojumiem internetā diemžēl attīstās arī atsevišķu personu vai grupu vēlmes izmantot informācijas tehnoloģijas negodprātīgiem mērķiem, tādēļ katram datora, interneta un internetbankas lietotājam ir jānodrošinās pret iespējamu personas datu un naudas piesavināšanos vai iesaistīšanos krāpnieciskās shēmās.Kā cilvēki var nodrošināties?Riski katrā situācijā ir jāvērtē atsevišķi, un atbilstoši katram gadījumam ir savi risinājumi. Privātpersonu, uzņēmēju un valsts sektora riski un attiecīgie risinājumi atšķiras, tāpēc vispārinājumi šeit nebūtu vietā.Iedzīvotājiem uzmanīgi jāizvērtē savas darbības internetā - iepērkoties, sarakstoties un pat vienkārši "sērfojot". Īpaša vērība jāpievērš visām darbībām, kas saistītas ar naudas drošību - internetbankā, mobilajā bankā, pirkumiem internetā, maksājumu karšu drošībai un izmantotajām parolēm un aizsardzības sistēmām (piemēram, internetbankas kodu kartes vai elektroniskajiem kodu kalkulatoriem), kas sargā personas datus un naudu.Varbūt drošākais veids ir nelietot internetu?Uzskatīt, ka «man nav ko slēpt, lai skatās, kas vēlas», tomēr nevajadzētu. Pat tad, ja cilvēks nelieto internetu, par viņu ir gana daudz informācijas - kaut vai, piemēram, dažādos valsts reģistros, pie darba devēja, draugu un radu profilos, kas izveidoti sociālajos tīklos - piemēram publicētās bildes, apraksti un komentāri.Kā sevi vislabāk pasargāt, var izlasīt arī internetā, kur ir daudz vērtīgu padomu. Piemēram, regulāri informācija tiek papildināta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV uzturētajā tīmekļa vietnē Esidross.lv, ieteikumi uzņēmējiem pieejami DSS mājaslapā Dss.lv un citos avotos.Lai cik apzinīgi mēs būtu, izmantojot internetu, vienmēr jāpatur prātā, ka nekas nav 100% drošs. Visi aizsardzības pasākumi ir pārvarami. Jautājums ir tikai par līdzekļiem (laika, cilvēku, finanšu u.c.), kādi ir nepieciešami, lai aizsardzības pasākumus pārvarētu.Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 4.jūnija, numurā!