Balkāni atgādina par sevi

Kategoriski pret Kosovas dalību EP, nemaz nerunājot par dalību augstāka līmeņa organizācijās, tikmēr ir Serbija, kura atsakās atzīt Prištinas neatkarību, uzskatot to par savu vēsturisko sastāvdaļu, it īpaši dēļ būtiskas lomas, kāda Kosovai bijusi Serbijas vēsturē, kā arī traktējot Kosovas atdalīšanos (vai atdalīšanu) no Serbijas kā nelikumīgu. Situāciju papildus sarežģī nebeidzamā spriedze ap Kosovas serbu minoritāti, un visu šo iemeslu dēļ pat solījums atvērt Belgradai durvis uz ES, ja vien tā noregulēs attiecības ar Prištinu un atzīs pēdējās neatkarību, nespēj mainīt Serbijas iedzīvotāju vairākuma un attiecīgi arī valsts nostāju šajā jautājumā.

Atsevišķi ir vērts uzsvērt, ka ar Kosovas neatkarības pasludināšanu un atzīšanu saistītie notikumi nav izpelnījušies viennozīmīgu novērtējumu arī pārējā pasaulē un Prištinu šobrīd oficiāli ir atzinusi tikai nedaudz vairāk par pusi ANO dalībvalstu (98 no 193). Tostarp Kosovas neatkarību neatzinušo valstu vidū ir arī ES dalībvalstis. Turklāt Belgrada uzreiz pēc Kosovas pieteikuma iesniegšanas EP paziņoja, ka tā risina sarunas ar virkni valstu par Kosovas neatkarības atzīšanas atsaukšanu un ka vismaz četras valstis (kuras nosauktas gan netika) ir gatavas spert šādu soli. Atsaukšanos uz Kosovas precedentu savas agresīvās ārpolitikas attaisnošanai regulāri izmanto Krievija. Ar Kosovas neatkarības atzīšanu Maskava pamato dažādu prokrievisko separātistu diplomātisku atzīšanu, savukārt ar NATO militāro atbalstu Kosovai tiek pamatota Krievijas iejaukšanās kaimiņu un separātistu konfliktos, tajā skaitā arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Galvenais iemesls, kāpēc izveidojusies šāda situācija, tikmēr ir divu vienlīdzīgu, taču visbiežāk savstarpēji izslēdzošu principu pastāvēšana starptautiskajās tiesībās. Proti, valstu teritoriālā nedalāmība un tautu pašnoteikšanās tiesības. Nekādu pat aptuvenu standartu, kas noteiktu, kad pielietojams viens vai otrs princips, nav, ļaujot ieinteresētajām pusēm izvēlēties sev pieņemamāko variantu, turklāt aizvien biežāk kā argumentu izmantojot arī militāru spēku. Pesimistiska notikumu attīstības scenārija gadījumā tas draud arī Kosovai un var atkal "uzspridzināt" Balkānus, kur bez Serbijas un Kosovas jeb serbu un albāņu attiecībām netrūkst arī citu pulvera mucu.