Amatu Vazeda zaudēja pēc tam, kad masu protestos, kuru dalībnieki pieprasīja viņas atkāpšanos, pārauga studentu nemieri, kas izcēlās dēļ lēmuma noteikt kvotas pieņemšanai darbā valsts pārvaldē. Tika atjaunota sistēma, kad priekšroka pieņemšanai darbā valsts iestādes tiek dota 1971. gada neatkarības kara veterāniem un viņu pēctečiem, un šis lēmums likvidēja daudzu studentu cerības iegūt darbu ar karjeras perspektīvām. Valsts pārvalde un armija (kura, līdzīgi kā virknē citu šādu valstu, spēlē nozīmīgu lomu arī politikā) līdz šim bija vienīgās, kas pavēra iespējas arī vismaz daļai augstskolu absolventu bez radniecības saitēm.
Uzreiz pēc Vazedas atkāpšanās pie vairāk par 170 miljoniem valsts iedzīvotāju vērsās Bangladešas armijas virspavēlnieks, ģenerālis Vakeruzs Zamans, solot pagaidu daudzpartiju valdības izveidošanu un problēmu risinājumu pēc konsultācijām ar valsts prezidentu Mohamedu Šahabudinu. Cits jautājums, ka problēmu (vai drīzāk – katastrofas) mērogi ir tādi, ka diezin vai vispār atradīsies valdība, kas spējīga tās atrisināt.
Bangladešas jeb Austrumu Bengālijas – vienas no blīvāk apdzīvotajām valstīm pasaulē un pasaules galvenās tekstila rūpnīcas – problēmas ir plašā nabadzība un ekoloģiskā situācija (virknē pētījumu Bangladeša atzīta par piesārņotāko valsti pasaulē), ko vainago neiepriecinošas nākotnes perspektīvas. Valsts nespēj izkļūt no sava specifiskā ekonomiskā modeļa (šauras specializēšanās uz zemu apmaksātām un neekoloģiskām industrijām), kas raisa pieaugošu iedzīvotāju neapmierinātību un prasības pilnībā nomainīt pie varas esošos politiķus. Tāpat izplatās arī radikālais islāms.
Papildu faktors ir, ka valsts politiskie spēki orientējas uz dažādiem ārējiem spēlētājiem (Indiju, Ķīnu un ASV/Lielbritāniju), kas visi ir ieinteresēti nostiprināt savu un nepieļaut ģeopolitisko konkurentu ietekmi. Rezultātā, lai kas arī nekļūtu par nākamo valsts premjeru (par varu pārņēmušās armijas favorītu tiek uzskatīts proķīniskais atvaļinātais ģenerālis, bijušais valsts prezidents Huseins Mohameds Eršads), ir maz cerību, ka viņam izdosies pārtraukt esošos vai izvairīties no jauniem protestiem. Turklāt arī izeja no šī apburtā loka nav saskatāma.