Cerības un realitāte

Krievija absolūti nav ieinteresēta šādās sarunās – gan tāpēc, ka Maskava principā atsakās runāt par Krimas statusu, gan tāpēc, ka tai nav vēlmes pārskatīt tā dēvētās Minskas vienošanās, kas attiecas uz situāciju Donbasā. Minētā dokumenta ietvaros ir paredzēta ne tikai pilnīga uguns pārtraukšana, bet arī tiešas Kijevas un separātistu sarunas un īpašs, Ukrainas konstitūcijā noteikts statuss Donbasa reģionam. Ar ievērojamu politisko, ekonomisko, valodas un vēl citām autonomijām.

Jāatgādina, ka vienošanās tika parakstītas laikā, kad starptautiskā politiskā situācija visai jūtami atšķīrās no šodienas stāvokļa, un valdīja pārliecība, ka Krievija būs spiesta piekāpties rietumu spiedienam un piekrist Donbasa atgriešanai Ukrainas sastāvā Kijevai vēlamā veidā. Tāpat bija nepieciešams apturēt karadarbību, kas draudēja ar katastrofu Kijevai, un netika pievērsta uzmanība faktam, ka vienošanās ir atklāti izdevīgas Maskavai.

Rezultāts ir Ukrainas eksprezidenta Petro Porošenko paraksts zem dokumenta, kuram ir ANO Drošības padomes apstiprinātas rezolūcijas statuss un kas de facto paredz, ka vienošanos konsekventas īstenošanas gadījumā separātistu kontrolētā Ukrainas daļa kļūs par izteikti prokrievisku valsti valstī, Kijevas pakļautībā atrodoties tikai formāli. Donbass arī iegūst ievērojamu ietekmi uz visas valsts politisko kursu, un ir maz šaubu, ka līdzīgas tiesības vēlēsies iegūt arī citi valsts reģioni.

Savukārt pārliecība, ka Krievija pēc dokumenta parakstīšanas paklusām kapitulēs un atdos Ukrainai kontroli pār reģionu, ir izrādījušās iluzoras.

Ja atmet visus pašnāvnieciskos vai utopiskos variantus, tad Kijevai ir tikai divas iespējas – vai nu pašizolēties no Donbasa, vai arī mēģināt ar starptautiskās diplomātijas palīdzību tomēr panākt Maskavas piekāpšanos. Tieši uz otro risinājumu arī cer jaunievēlētais Ukrainas prezidents, lai gan reāla pamata šīm cerībām ir maz.

Vadošās rietumvalstis ne tikai ir pārāk aizņemtas ar savām problēmām, bet arī lielākā vai mazākā mērā, taču nonākušas pie secinājuma, ka ar draudu un sankciju pret Krieviju palīdzību kaut ko panākt nav iespējams. Papildus tam pastāv aizdomas, ka rietumu galvaspilsētās situācija, kad starp tām un Krieviju atrodas, lai arī iekšējo pretrunu nomocīta, taču neitrāla Ukraina, tiek uzskatīta par pieņemamu variantu, un reāli kaut ko mainīt neviens nav gatavs. Diemžēl!