Savulaik interneta vietnē www.makroekonomika.lv Latvijas Bankas ekonomiste Māra Rūse citēja starptautiski pazīstamas ekspertes Rašelas Botsmanas definīciju, ka, pastāvot dalīšanās ekonomikai, "indivīdi dalās ar īpašumiem, prasmēm vai līdzekļiem, ko paši mazāk izmanto". Dienā 9. aprīlī Vidzemes Augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors Ilgvars Ābols uzsvēra, ka "cilvēki ceļojot aizvien vairāk izmanto privātos dzīvokļus, un tas saistīts ar dalīto ekonomiku".
Tiek uzskatīts, ka dalīšanās ekonomikas uzplaukumu Baltijā veicina moderno tehnoloģiju un ar tām saistīto sociālo tīklu izaugsme. Te gan jāatceras, ka mājokļu izīrētāji nesnauda arī pirms interneta uzvaras gājiena. Daudzi, kam gadījies vasarā braukt, piemēram, uz Lietuvas kūrortpilsētu Palangu, atceras autoceļu malās stāvošos cilvēkus ar istabu izīrēšanas piedāvājumiem rokās. Taču internets dalīšanās ekonomikas vēršanos plašumā nenoliedzami veicina.
Būtiski gan ir arī psiholoģiskie faktori. Pirmkārt, cilvēki vairs nebaidās būt uzņēmēji un aizvien prasmīgāk atrod veidus, kā pelnīt naudu ar to, kas viņiem ir, teiksim, ar neizmantotu dzīvokli. Otrkārt, cilvēki vairs neslēpj, ka viņu gaume ir atšķirīga, un nevilcinās ceļojot izvēlēties apmešanās vietu atbilstoši savai individuālajai gaumei, nevis vienīgi to viesnīcu, ko iesaka paziņas.
Dalīšanās ekonomikai attīstoties, parādās jauni izaicinājumi valsts sektoram, jo nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, konsultēt par tā prasībām, kontrolēt izpildi un ieviest atbilstošu nodokļu režīmu. Ja valsts sektora pārstāvji izliksies neredzam to, cik strauji dalīšanās ekonomika aug, tiks uzkāpts uz Latvijā visai iecienītā grābekļa – neko nedarām, līdz kāds no citas valsts mums pasaka: "Nu tā nu gan ilgāk vairs nevar."
Taču valsts sektoram arī nevajadzētu iet tradicionālo biznesa virzienu pavadā un apkarot jebkādas dalīšanās ekonomikas izpausmes. Latvijā viesnīcu biznesa pārstāvji uz to, ka tirgū figurē arī privāto mājokļu izīrētāji, gan līdz šim reaģējuši visumā līdzsvaroti. Daudz spēcīgāka viļņošanās bijusi taksometru jomā saistībā ar tādiem zīmoliem kā Taxify un Uber. Lai gan, protams, taksometru jomai asa konkurences cīņa "kurš kuru" stilā raksturīga jau gadiem.
Vēl viens būtisks aspekts, par ko jādomā valsts sektoram, ir dalīšanās ekonomikas piedāvājuma kvalitātes uzraudzība. Var jau paļauties, ka visu sakārtos tirgus, taču tas var izrādīties tuvredzīgs lēmums.
reptilis