Ja vienkāršoti, tad plāns paredz, ka palestīnieši atsakās no gandrīz visām politiskajām prasībām un ambīcijām, pretim saņemot 50 miljardus ASV dolāru (pie kam ne no ASV, bet galvenokārt no arābu valstīm) desmit gadu laikā un iespēju izveidot lai arī nosacītu un kartē izkaisītu, taču Palestīnas valsti. Izraēlas intereses tikmēr ir ņemtas vērā būtībā pilnā apmērā, neparedzot ebreju valsts piekāpšanos pat mazsvarīgos jautājumos.
Papildus tam plāna publiskošana notika bez Palestīnas autonomijas pārstāvju klātbūtnes, toties tajā piedalījās gan Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, gan opozīcijas līderis Benijs Gancs.
Atbilstīgi iecerei palestīniešiem ir atvēlēti četri gadi pārdomām par dokumenta akceptēšanu.
Ņemot vērā konflikta priekšvēsturi, jau sākotnēji nebija šaubu, ka Palestīnas autonomijai un to atbalstošajām arābu valstīm piedāvājums nebūs pieņemams, ko apliecināja arī Arābu valstu līgas sniegtais plāna novērtējums, kamēr palestīnieši pat paziņoja par attiecību ar ASV pārtraukšanu. Citi spēlētāji, tādi kā Eiropas Savienība un Krievija, tikmēr ir rezervētāki, tomēr pat korektie diplomātiskie izteikumi nespēj noslēpt, ka visiem ir skaidrs – plāns izeju no konflikta nepiedāvā.
Tajā pašā laikā būtu naivi uzskatīt, ka plāna autori nesaprot šo patiesību un uzskata – 50 miljardi dolāru ir pietiekams arguments palestīniešu pārliecināšanai. Palestīnas autonomija ir gadījums, kad materiāli argumenti vienkārši nedarbojas – ja tādi darbotos, konflikts jau sen būtu izsmelts.
Attiecīgi – ja reiz miera plāna ieceres tika publiskotas, pat neraugoties uz visu to bezcerību, tad tas tika darīts jau citu apsvērumu dēļ. Domājams, ka būtisku lomu šajā gadījumā spēlē vispirms Izraēlā gaidāmās parlamenta ārkārtas, bet vēlāk ASV prezidenta vēlēšanas. Dokumenta esamība palielina iespējas beidzot izveidot Izraēlā stabilu valdību (nav pat būtiski – Netanjahu vadībā vai koalīcijas ar Ganca iesaistīšanos ietvaros), savukārt Trampam vēlēšanās ar augstu ticamības pakāpi tiks garantēts ASV ebreju kopienas, evaņģēlisko kristiešu un vēl dažu citu grupu atbalsts.
Savukārt pēc četriem gadiem, kad beigsies palestīniešiem atvēlētais pārdomu laiks, vismaz patlabanējam ASV prezidentam šis jautājums vairs nebūs aktuāls. Vienīgā nelaime, ka tie ir tikai īstermiņa ieguvumi, kas nepietuvina miera iestāšanos.
Gribojedovs
skats no malas