Patlaban iecerēts ieviest jaunu preču zīmi Sarkanā karotīte, kura tiktu piešķirta produktiem, kas no ievestām izejvielām saražoti Latvijā. Jāatceras arī, ka šoziem plašas diskusijas izraisīja kampaņa Nepērc svešu. Cik lielā mērā jūsu uzņēmuma produkciju var uzskatīt par Latvijas ražojumu?
Mūsu uzņēmuma darbinieki ir Latvijas iedzīvotāji, nodokļus uzņēmums maksā Latvijā un, piemēram, 2011. gadā nodokļos samaksāja vairāk nekā divus miljonus latu. Turklāt arī nopelnītais lielā mērā paliek Latvijā, jo pēdējos piecos gados uzņēmuma attīstībā investējām 10 miljonus latu. Arī 80–85% produkcijas tiek saražoti Babītē, tikai ļoti specifiski produkti tiek ražoti citur, sadarbojoties ar tādiem uzņēmumiem, kuriem ir atbilstošas tehnoloģiskās iespējas.
Bet Spilvas īpašnieks ir Zviedrijā reģistrēts uzņēmums.
Jā, tas gan. Bet, kā jau minēju, reālā darbība notiek Latvijā.
Savulaik nācās uzklausīt Latvijas lauksaimnieku viedokļus, ka izdevīgāk ir izaudzēto produkciju pārdot tirgū, nevis pārtikas ražošanas uzņēmējiem, kuri labprātāk iepērkot lētāko Polijas un Lietuvas produkciju. Kāpēc ne vienmēr izvēlaties vietējo produkciju?
65% no visiem dārzeņiem, augļiem un ogām mēs pērn iepirkām no Latvijas lauksaimniekiem, atlikušos 35% tiešām pērkam no citu valstu lauksaimniekiem. Dodam priekšroku Latvijas lauksaimnieku ražai, tomēr ir svarīgi, lai iepirktais atbilstu mūsu prasībām. Un, protams, svarīga ir arī cena, par kādu lauksaimnieki gatavi savu produkciju pārdot, jo tas ietekmē produkcijas gala cenu. Ja Lietuvas zemenes ir stipri lētākas un atbilst kvalitātes prasībām, tad iepērkam tās Lietuvā. Ne katrs pircējs ir gatavs maksāt būtiski vairāk par produktu tikai tāpēc, ka tajā ir Latvijas ogas.
Mūsu valsts lauksaimnieku produkciju sadārdzina ierobežotais valsts atbalsts, kā arī mazais tirgus. Dažos gadījumos pavīd arī mūsu lauksaimnieku hiperbolizēta vēlme nopelnīt ar augstu cenu palīdzību.
Kādas izmaņas likumdošanā būtu jāveic, lai sekmētu pārtikas produktu ražošanas attīstību? Daudzi ražotāji uzsvēruši, ka nepieciešama samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme pārtikai.
Samazināt PVN pārtikai patiešām ir nepieciešams – vismaz par 10%. Daudzi Latvijas iedzīvotāji ļoti skrupulozi rēķina ikdienas izdevumus, apdomā, ko pirkt, ko nepirkt. Tāpēc samazinātā PVN likme būtu labvēlīga valsts ekonomikas attīstībai – cilvēki varētu nopirkt tos pārtikas produktus, ko vēlas iegādāties, un pārtikas ražotāji līdz ar to varētu vairāk pārdot vietējā tirgū. Savukārt lauksaimniekiem – dārzeņu, augļu un ogu audzētājiem – vajadzētu palielināt subsīdijas, jo tas ļautu samazināt cenas ražai.
Spilvas vadītāja Lolita Bemhena pērn Dienā pauda, ka valsts politika neveicina ražošanas uzņēmumu attīstību. Šobrīd situācija uzlabojusies vai pasliktinājusies?
Būtisku izmaiņu nav, un gandrīz visi pārtikas nozares uzņēmumi ar mazākiem vai lielākiem panākumiem cīnās par izdzīvošanu.
Kas traucē pakāpties vienu pakāpienu augstāk, lai varētu domāt par attīstību, nevis izdzīvošanu?
Mēs pērn daudz investējām, lai varētu taupīt energoresursus, lai nebūtu jāpaaugstina cenas gala produkcijai. Augot energoresursu cenām, tagad mēs esam pa nullēm. Ja nebūtu investējuši energoresursu taupīšanā, tad būtu lielos mīnusos. Investējām, lai ietaupītu, bet reāls ieguvums cenu kāpuma dēļ nav jūtams. Energoresursu cenu kāpuma izmaksas mums no kaut kā ir jāsedz, bet iekšējās rezerves nav neizsmeļamas.
Jūsuprāt, pēc iespējas zemāka cena ir galvenais kritērijs, kuram sekojot pircēji izvēlas pārtikas produktus?
Tas atkarīgs no pircēja ienākumiem un izglītības. Ir cilvēki, kas pērk bioproduktus, kaut arī tie ir dārgāki. Citi labprāt ēstu veselīgāk, bet nevar to atļauties, un ir cilvēki, kuriem uzmanības pievēršana produkta sastāvam šķiet lieka, jo viņi uzskata – vecvecāki par tādām lietām nedomāja, bet nodzīvoja līdz 95 gadu vecumam. Tā ka nevar sacīt, ka lētāko vienmēr pērk vairāk.
Tuvākajā laikā Latvijā stājas spēkā jauni Eiropas Savienības (ES) noteikumi pārtikas produktu marķēšanā. Cik detalizēti uz pārtikas produktu marķējuma būtu jānorāda sastāvs?
Mēs savus produktus jau marķējam atbilstoši ES prasībām, un es uzskatu – cilvēkam ir tiesības zināt, ko pērk, bet izvēle – kādus produktus iegādāties – ir katra paša rokās. Kādreiz pircēji vispār nepievērsa uzmanību tam, vai produktā ir konservanti un diskutablais garšas pastiprinātājs E621 jeb nātrija glutamāts. Tagad pievērš. Pagājušais gads bija nozīmīgs ar to, ka no visiem produktiem, kas iet ar Spilvas zīmolu, nātrija glutamātu esam izņēmuši. Aizliegts šis garšas pastiprinātājs joprojām nav, bet pat internetā elementāri atrodamie pētījumi ir diezgan šokējoši. Lai gan jāņem vērā – zinātnieku atzinumi mēdz būt pretrunīgi – viens zinātnieks vakar ir pierādījis to, ko cits šodien apstrīd.
Visu interviju lasiet rīt laikrakstā Diena.