Falšuma glances pārņemtie

Cita lieta, ka politiskās pašreklāmas piedāvājums bieži vien mulsina. Un pat ne tik daudz ar saturu, ideoloģiskajiem uzstādījumiem, cik uzkrītošo pārcentību. Teksti gatavoti tādi, lai vispirms jau paši sev patiktu, nevis lai uzrunātu auditoriju, apliecinot sevi kā daļu no tautas. Bildes tik pārlieku "uzlabotas", ka seju bieži vien grūti vairs atpazīt (īpaši liela aplamība ar to aizrauties mazajās pašvaldībās, kur cits citu ikdienā satiek, labi pazīst). Balss intonācijas tik samāksloti "pareizas", ka nevis pārliecina, uzrunā, motivē balsot, bet tieši otrādi – atbaida ar savu falšumu (zinām taču, ka tā tie cilvēki ikdienā nerunā). Sajūta kā tad, ja īsta koka vietā kāds mēģina ietirgot plastmasas dēli, stāstot, ka tas labāks, vai īstas tortes vietā – mulāžu.

Grūti saprast, vai pie vainas ir reklāmisti vai pašu kandidātu vēlme uzdoties par daudz labākiem, gudrākiem, izsmalcinātākiem, daiļākiem, nekā patiesībā ir, aizmirstot pavisam neseno piemēru ar Trampu, kurš vinnēja Klintoni tieši ar to, ka runāja īpaši vienkāršā, mākslīgi neizskaistinātā valodā par to, kas tieši vēlētājiem aktuāls. Turklāt viņa solījumi gan varēja raisīt visai pretrunīgu attieksmi, taču bija skaidrs, ka izpildāmi. Par to, protams, var visādi ironizēt, bet... tas nostrādā. Bet kas pie mums? Tie, kuri opozīcijā, tik ļoti aizrāvušies ar bezmaksas labumu vairāksolīšanu, ka vairo vien attieksmi, ka politiķu teiktajam ticēt nevar, jo katram skaidrs, ka līdzekļi tam visam no debesīm nenokritīs, tātad gaidāmas lielākas izmaksas nodokļu maksātājiem. Tēze, ka "jauna slota tīri slauka"... esam jau piedzīvojuši, ka "badā turētie rij vēl negausīgāk". Pie varas dažādās pašvaldībās esošie kāpj uz cita grābekļa – sola daudzas konkrētas lietas paveikt nākotnē, vienlaikus neapzinoties, ka tas ir arī viņu nepadarīto darbu saraksts, ko prasmīgi pretinieki var izmantot retorikas cirvja vietā, lai kapātu, pieprasot varas maiņu.

Vēl manāms, ka tieši šajā laikā daudzi (gan politikā esošie, gan būt gribošie), gluži kā pamodušies no ilgstoša miega, nu raujas, cik spēdami, būt pamanīti. Mēnesi pirms vēlēšanām vāc Facebook "draugus", tiecas iesaistīties interneta diskusijās. Bet atkal – kā lai ticam, ka pēc ievēlēšanas negulēs tālāk?

Pietrūkst patiesuma. Vismaz šo vēlēšanu laikā. Un tas nav aicinājums kopēt Trampu – vien būt pašiem. Arī kampaņā.