Gaidām ASV palīdzību pret pārējiem oligarhiem

Tas, kas abās reizēs mulsinājis, ka uz pleca par palīdzīgu roku informācijas sniegšanā un sankciju lēmumu panākšanā sev situšas amatpersonas, kuru negodīgums nerada lielas šaubas. 2018. gada sankciju lietu kā iemeslu savai "krustā sišanai" piesauca korupcijā apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Šonedēļ foto no vizītes ASV, tiekoties ar amerikāņu amatpersonām, kopā ar sveicieniem pretkorupcijas dienā un saiti uz sankciju paziņojumu sociālajos tīklos izvieto tiesājamais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija). Viņa kā "jumtotāja" jeb piesedzēja loma izmeklēšanā pret Rimšēviču un šajā lietā līdzapsūdzēto Māri Martinsonu detalizēti aprakstīta Dienas šoruden izdotajā grāmatā Brālība² jeb Brālība kvadrātā. 

Jauno sankciju sakarā pašvaldību lietu ministram Jurim Pūcem (Attīstībai/Par) premjerministrs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) uzdevis vērtēt ASV sankciju ietekmi uz Ventspils domes darbību. Zemteksts skaidrs: vai nav jāatlaiž dome, jāsludina jaunas vēlēšanas, jāieceļ pagaidu administrācija. Ja piemēro ASV paziņojumā izmantoto leksiku un pārmetumu būtību, sanāk, ka spēļu zāļu Jāņa Zuzāna, ātro kredītu un būvniecības karteļa Martinsona un vēl citu "kluso" oligarhu marionete Attīstībai/Par vērtēs oligarha Lemberga ietekmi. Jūs nopietni?

Jāuzsver, ka ASV ir vērsušas sankcijas pret Ventspils mēru, kura ietekmē esošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) neatrodas valdošajā koalīcijā. Arī spriedums pret Lembergu vērstajā krimināllietā, kurā viņam cita starpā inkriminētas slēptas īpašumtiesības Latvijas tranzītbiznesā, vēl nav izskanējis, bet drīz tiek gaidīts – atliktu tikai uzticēties tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) pārraudzītajai tieslietu sistēmai, un taisnību nenāktos gaidīt ilgāk par gadu.

Tikmēr, ja neskaita nu jau vairākās korupcijas lietās ierauto multimiljonāru Māri Martinsonu, citu Latvijas kluso oligarhu patieso, daudz lielāko ietekmi uz esošo valdošo koalīciju ASV sankciju saraksts neskar, liekot domāt par politisko favorītismu. Proti, atbalsts noteiktām partijām acīmredzot ir bijis kā apdrošināšanas polise, ka netiksi iekļauts ne korumpantu, ne oligarhu sarakstos. Arī Martinsona loma tikusi vērtēta tikai Latvijā, un tad arī negribīgi un ar desmit gadu novēlošanos, tikai pēc Juraša piespiedu aiziešanas no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kamēr vēl 2014. gadā amerikāņi kopā ar "partneri" Martinsonu centās privatizēt banku Citadele. Bet šobrīd vēršanās pret opozīcijā Puzes mežā sēdošo fantomoligarhu Lembergu rada bažas, ka pēdējā pusotra gada pārmaiņu vēsmai – izķert visus oligarhus, ne tikai Rimšēviča un Juraša nedraugus – tiks ieslēgta atpakaļgaita.