Gaidīt dārgāku zeltu?

Plīstot pārkreditēšanās burbulim, jau iepriekšējās desmitgades beigās notikusī finanšu krīze radīja ievērojamus ekonomiskos satricinājumus, un tie tiešā vai pastarpinātā veidā izraisīja arī ģeopolitiskās spriedzes pieaugumu. Ja naudas kļūst mazāk, rodas labvēlīgāka augsne konfliktiem dažādu reliģisko un etnisko grupu starpā. Pasaulei vēl nebija īsti izdevies atkopties no iepriekšējās krīzes sekām, kad tai nākas cīnīties ar Covid-19 pandēmiju, kas vairumam pasaules iedzīvotāju tādā vai citādā veidā ekonomisko situāciju pasliktina. Lai arī pasaules lielās centrālās bankas naudas drukājamās mašīnas tur ieslēgtas, radot jaunus dolāru, eiro un citu valūtu plūdus, tie patlaban vien amortizē globālās tautsaimniecības kritumu, nevis radījuši placdarmu tam, lai vispārējā labklājība paceltos virs pirmspandēmijas līmeņa. Var izrādīties, ka notiks tieši pretējais. Naudas masa var tiešā veidā neveicināt vispārēju iedzīvotāju ienākumu kāpumu jaunattīstības valstīs, taču izraisīt cenu kāpumu preču biržās un inflācijas pieaugumu gan, tādējādi mazinot pirktspēju.

Inflācijas palielināšanās izraisītais naudas pirktspējas kritums tradicionāli ir bijis labvēlīgs tam, lai pieaugtu interese par zeltu. Dzeltenā metāla kāpumam ir labvēlīgs arī kāds cits faktors. Lielas naudas plūsmas parādīšanās pasaules finanšu tirgū ir izraisījusi arī ievērojamu vērtspapīru cenu kāpumu. Tas attiecas gan uz akcijām, gan parāda vērtspapīriem. Zemās obligāciju ienesīguma likmes spiež investoru naudu akciju tirgos, kur cenas kāpj, neraugoties uz ekonomisko krīzi, un septembra sākumā tās Volstrītā bija pārsniegušas to līmeni, kāds bija pirms pandēmijas sākuma. Tādējādi patlaban var teikt, ka akciju tirgus un ekonomika devušies pilnīgi pretējos virzienos, kas var veicināt jaunus finanšu satricinājumus, kuri tradicionāli arī bijuši palīgs zelta cenas kāpumam. Arī masveida vakcinēšana pret Covid-19 vēl nenozīmē, ka viss būs tāpat kā pirms pandēmijas. Lai noturētos pret ekonomisko sabrukumu, valstis ir aizņēmušās un patlaban sasniegušas jaunu vēsturiski augstāko parādu līmeni. Aizņemtais ir jāatdod, un, kā rāda dažādu valstu pieredze pēdējā desmitgadē, tas ne vienmēr izdodas. Jau pirms vīrusa uzplaiksnījuma parādu līmeņi bija augsti, un nevar izslēgt, ka jauniegūtā parādu nasta var būt par iemeslu atsevišķu valstu maksātnespējai.