Ir vērts atcerēties, ka daļai ASV politiķu iebildumi pret toreizējās PSRS gāzes eksportu uz Rietumeiropu bija arī pagājušā gadsimta 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā, kad sākās gāzes eksports uz Rietumeiropu un tika noslēgts slavenais kontrakts ar Rietumvāciju – gāze pret caurulēm. Iebildumiem nebija nekādas saistības ar ekonomiku, galvenais arguments "pret" bija bažas par Maskavas un Bonnas (toreizējās Vācijas Federatīvās Republikas galvaspilsētas) pārmērīgu tuvināšanos šī iemesla dēļ, kas visās klasiskās ģeopolitikas teorijās tiek uzskatīta par nopietnu apdraudējumu anglosakšu interesēm.
Beigās pretenzijas tomēr noklusa, jo, pirmkārt, jau gāzes piegādēm no Krievijas vienkārši nebija alternatīvu, un, otrkārt, – piegādes veicināja gan Vācijas, gan vēl citu Eiropas valstu ekonomisko attīstību. Lētā PSRS gāze un, protams, arī nafta bija iespaidīgs stimuls, piemēram, Eiropas ķīmiskās rūpniecības uzplaukumam un, ja raugās plašāk, tad pat sava veida ieguldījums Eiropas labklājības valstu pastāvēšanā. Atteikties no stratēģiskā ienaidnieka ieguldījuma pretpadomju propagandā plaši izmantotā Eiropas sociālisma uzturēšanā, pie viena ietaupot ievērojamus pašu līdzekļus, ASV acīm redzami nespēja, pat neraugoties uz, piemēram, Zbigņeva Bžezinska brīdinājumiem.
Mūsdienās stratēģiskā kopaina nav īpaši mainījusies, lai gan PSRS sen ir beigusi pastāvēt. Krievijas gāzes imports tieši tāpat ir izdevīgs Vācijai un vēl virknei Eiropas valstu, bet ASV stratēģus tieši tāpat biedē Krievijas un Vācijas tuvināšanās. Klasiskās ģeopolitikas tēzes vēl neviens nav atcēlis. Tiesa, ir parādījusies alternatīva, tajā skaitā aizokeāna slānekļa gāzes izskatā, taču pat visoptimistiskākie aprēķini liecina, ka Eiropā tā būs vismaz par 80% dārgāka nekā Krievijas cauruļvadu gāze, it īpaši, ja pēdējo eksportē pa Ziemeļu straumi, kas gāzi padara vēl lētāku. Un, protams, pa potenciālo gāzesvadu Ziemeļu straume – 2.
Tas arī izskaidro, kamdēļ Vācija un tās domubiedres ir gatavas sīvai cīņai par Krievijas gāzes piegāžu ne tikai saglabāšanu, bet arī palielināšanu. No šīm piegādēm ir atkarīga to ķīmiskās rūpniecības konkurētspēja, un industrijas pārstāvji neslēpj, ka gadījumā, ja izejvielu cena gandrīz divkāršosies, problēmas būs vairāk nekā nopietnas. Un ja grūtības sāksies vienam no Vācijas ekonomikas stūrakmeņiem, sliktākajā gadījumā tās pārsviedīsies uz visu Vācijas un ļoti ticams, ka arī apvienotās Eiropas ekonomiku. Ģeopolitika, protams, ir svarīga arī Berlīnei, taču, ja jāizvēlas starp ekonomisko stabilitāti un ģeopolitiku, tad praktiskie vācieši acīm redzami izvēlas pirmo. Austrumeiropa, ieskaitot Latviju, tikmēr izvēlas ģeopolitiku.
Ass
Geografičeskijs
eksis