Bet nevar nepamanīt šīs kritikas nekonsekvenci ar vērtējumu, ar kādu viņš iepriekš ir aizstāvējis savu prokuroru lēmumus ļaut izbeigt skaļus, ar augstākā līmeņa korupciju saistītus kriminālprocesus, tos pat nenovedot līdz apsūdzībām un tiesas zālei.
Ir skaidrs, ka pēc tik kliedzošiem nulles iznākumiem skaļās lietās, kuru uzsākšana vien sabiedrībā tika uztverta kā zināms atkusnis un pavērsiens, kas ļautu cerēt uz tiesiskumu un pārmaiņām, iesaistītās puses ilgstoši nevarēja atgaiņāties un bija nepieciešams norādīt uz vainīgo, atrast zibens novedēju. Ģenerālprokurors ir spēris pirmo soli, norādot tiesu sistēmas virzienā. Attaisnojoši spriedumi va/s Latvijas dzelzceļš bijušā prezidenta Uģa Magoņa un igauņu miljonāra Oļega Osinovska lietā, digitālās televīzijas krimināllietā, Saeimas deputāta Jura Juraša (JKP) lietā – tās visas var uzskatīt par Ģenerālprokuratūras neveiksmēm, uz kurām Stukāns reaģējis, atbildību pārnesot uz tiesu varu. Varbūt tā patiešām ir, kuram gan to labāk nojaust, ja ne vēl nesen tiesneša amatā bijušam ģenerālprokuroram.
Negribas domāt, ka ģenerālprokurors savā kritikā un situācijas vērtējumā vadās pēc principa, ka primāri jāaizstāv savas iestādes gods un jāatvaira kritika par katru cenu, problēmas cēloņus saskatot tikai tiesu sistēmā.
Tikai pirms nepilniem trim mēnešiem, kad Diena intervēja ģenerālprokuroru, tostarp uzdodot jautājumus, kādēļ prokurori piekrituši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumiem vienu pēc otra izbeigt skandalozus kriminālprocesus par augstākā līmeņa politiķu un amatpersonu iespējamo korupciju, kurus vieno tas, ka iespējamie noziegumi apspriesti bēdīgi slavenajā Taureņu pirtī, Stukāns ieņēma diametrāli pretēju pozīciju. "Atrodiet kaut vienu tiesnesi, kurš to pateiks, ka viņš ir gatavs taisīt notiesājošus spriedumus!" aizstāvot lēmumus par šo kriminālprocesu izbeigšanu ar to, ka pierādījumu bāze bijusi nepietiekama uzvarai tiesā, norādīja Stukāns. Tiesas vienmēr var atbildēt ar tiem pašiem argumentiem, izmantojot ģenerālprokurora viedokli tikpat labi savam attaisnojumam – sak’, ko izmeklēšanas iestāde spēja pierādīt un Stukāna prokurori mums atnesa, ar to arī strādājām. Ja būtu likumīgi gūti un nostiprināti pierādījumi, kvalitatīva un tiesiska izmeklēšana, tiesas spriedums varbūt būtu citādāks.
Pie kā mēs nonākam? Stukāna kunga izteiktā asā kritika tiesu varai patiesībā ir izģērbusi viņa paša argumentus, ar kuriem vēl nesen tika aizstāvēts prokuroru darbs, parādot, ka patiesie iemesli skandalozajiem tiesu spriedumiem un prokuroru lēmumiem par kriminālprocesu izbeigšanu, iespējams, ir meklējami izmeklēšanas kvalitātē, kuras uzlabošanā ieinteresētai būtu jābūt gan Ģenerālprokuratūrai, gan tiesu varai.