Grenlandes nopirkšana?

ASV valdība labprāt iepirka arī zemes, kuras citas valstis uzskatīja par sev nevajadzīgām, – pats izdevīgākais šāds pirkums izrādījās Aļaska. Drīz pēc tās iegādes Vašingtonā arī pirmoreiz radās ideja no Dānijas atpirkt Grenlandi, tomēr 1876. gadā izcēlās vesela plejāde iekšpolitisko skandālu, un jautājums tika aizmirsts. Grenlandes vietā Dānija par simts miljoniem toreizējo ASV dolāru pārdeva savu Vestindiju, kas tagad ir zināma kā ASV Virdžīnu salas – ASV valdījums, kas formāli neietilpst to sastāvā.

Jau pēc Otrā pasaules kara vēlmi nopirkt Grenlandi izteica ASV prezidents Harijs Trumens, tomēr Kopenhāgena izkļuva no situācijas, atļaujot amerikāņiem ierīkot Tules aviobāzi. Tagad tā ir jau vismaz trešā reize, kad ASV politiskā vadība apsver jautājumu par Grenlandes iegādi.

Mūsdienu starptautiskajā situācijā šāda doma gan šķiet atklāti absurda, vēl jo vairāk tādēļ, ka Grenlande ir ceļā uz pilnīgas neatkarības iegūšanu, bet militārajā ziņā nekas tāpat netraucē ASV justies Grenlandē kā mājās. ASV arī bez Grenlandes ir Arktikas valsts, kamdēļ vienīgais racionālais šāda soļa pamatojums varētu būt pilnīgas kontroles iegūšana pār salas derīgo izrakteņu krājumiem, ieskaitot retzemju metālus. Tāpat iespējams, ka atsevišķi stratēģi Vašingtonā šādi cer pretdarboties Krievijas ekspansijai Arktikā un nepieļaut Ķīnas nostiprināšanos reģionā.

Pekinai šajā salā savukārt ir nopietnas ekonomiskās intereses, un tieši ar Ķīnu daudzi salinieki arī saista Grenlandes kā neatkarīgas valsts nākotni, kamēr citus gluži labi apmierina dotāciju saņemšana no Dānijas valdības. Var gadīties, ka tieši šā iemesla dēļ arī ir parādījusies šāda (un kas ļoti būtiski – neoficiāla) ziņa, kas varētu likt grenlandiešiem aizdomāties par trešo iespēju – ASV paspārni.

Cits jautājums ir, kā uz to visu reaģēt Dānijai un arī Eiropas Savienībai kopumā, jo tieši Kopenhāgena, Brisele un citas Eiropas galvaspilsētas šajā gadījumā zaudēs savus vārtus uz Arktiku.