Šonedēļ valdībā apspriests, ka ēnu ekonomikas apkarošanai nav paveikts viss, ko bija plānots īstenot līdz šā gada sākumam. Jūs arī esat uzsvēris, ka steidzami jāmeklē metodes ēnu ekonomikas mazināšanai.
Lai mazinātu ēnu ekonomiku, likumdevējiem noteikti jāpiedāvā atbalsta mehānismi un bonusi tiem uzņēmumiem, kuri godprātīgi maksā nodokļus. Mēs, apdrošinātāji, saviem klientiem atgādinām, ka valsts nāk viņiem pretī, jo saistībā ar apdrošināšanu ir saņemamas nodokļu atlaides. Saprotams, ka ēnu ekonomika Latvijā ir iespaidīga un šī problēma jārisina. Daudzi pat neslēpj, ka par visiem ienākumiem nav nomaksājuši nodokļus, tikai par daļu nopelnītā. Pieļauju, ka nodokļu nesamaksāšana visbiežāk sastopama to cilvēku vidū, kuru ienākumi ir nelieli, bet kopumā – visos Latvijas sabiedrības līmeņos, arī turīgu iedzīvotāju vidū.
Kur ir iemesls - Latvijas iedzīvotāji negrib maksāt nodokļus, vai nodokļu nomaksas kontroles mehānismi nav pietiekami efektīvi?
Latvijā tradicionāli neticība valsts pārvaldei un politiķiem ir ļoti augstā līmenī. Cilvēki bieži izvairās no nodokļu maksāšanas tāpēc, ka neredz, kur nodokļos samaksātā nauda aiziet. Savukārt darba devēji darba ņēmējiem saka: «Nav tev vērts maksāt nodokļus, tāpat jau tev sociālā aizsardzība vai pensija nekāda lielā nebūs, labāk ņem nopelnīto algu aploksnē. Darīsim tā, par 200 latiem es nomaksāšu nodokļus, bet vēl 300 ik mēnesi iedošu aploksnē.» Darba ņēmēji piekrīt.
Bet tam ir ļoti daudz mīnusu, un tad, kad darba ņēmējs kļūst vecāks, tad aptver, ka ne pirmajā, ne otrajā pensiju līmenī nav nekādu būtisku uzkrājumu, rezultātā pensija sanāk ļoti zema, par to nevar pat izdzīvot. Daudzi šobrīd to sāk apzināties un meklē darba devēju, kas maksātu nodokļus no algas pilnā apjomā.
Jāsaka, ļoti svarīga ir tieši iedzīvotāju domāšana, jo kontrolējošas, represīvas metodes – un Latvijā Valsts Ieņēmumu dienests bieži strādā kā represīvs instruments – nekad nav efektīvas, tas jau ir daudzkārt un daudzviet pasaulē pārbaudīts. Ar kontrolējošām, represīvām metodēm neko nevar panākt, jo, izjūtot jebkādu represiju draudus cilvēks vienmēr centīsies izvairīties tieši no tā, ko no viņa ar represīvām metodēm pieprasa. Problēma jau nav pašā VID, jo VID izpilda to, kas politiķu lēmējvaras līmenī pieņemts. Bet diemžēl tieši politiķu un lēmējvaras līmenī Latvijā efektīvs instruments ēnu ekonomikas mazināšanai vēl nav atrasts.
Esat paudis atbalstu veselības ministres Ingrīdas Circenes priekšlikumam, ka vajadzētu saistīt veselības apdrošināšanu ar nodokļu nomaksu. Kā tas reāli varētu strādāt?
Pamatpieejai jābūt, ja cilvēks godprātīgi norēķinājies ar valsti, tad cilvēkam no valsts arī atbalsts jāsaņem. Ja cilvēks nav maksājis nodokļus, tad no valsts var saņemt tikai minimumu, un ja cilvēks apzināti izvēlas nemaksāt nodokļus, tad nedrīkst prasīt valsts aizsardzību. Tad esi brīvs, klīsti pa pasauli bez savas valsts, strādā, krāj naudu un, saslimstot mēģini pats par visiem medicīniskajiem pakalpojumiem maksāt, bet neprasi sociālo nodrošināšanu.
Vai ieviešot veselības ministres piedāvāto sistēmu, nemazinātos veselības apdrošināšanas pircēju skaits?
Nē. Piemēram, Zviedrijā, kur ir ļoti laba valsts nodrošināta veselības aprūpe, tomēr daudzi izvēlas iegādāties veselības apdrošināšanas polises – gan uzņēmumu, gan privātpersonu līmenī. Tas tāpēc, ka valsts var atļauties tikai to, ko var atļauties, bet vienmēr būs tādi medicīniskie pakalpojumi, ko valsts nevar atļauties nodrošināt iedzīvotājiem no budžeta. Un tāpēc cilvēki privāti no saviem līdzekļiem iegādājas papildu aizsardzību, lai justos pamatīgi pasargāti veselības satricinājumu gadījumā.
Visu interviju lasiet ceturtdien, 28. februārī, laikrakstā Diena.