Tā savā rakstā atzīst Daugavpils krievu ziņu portāla Chayka.lv galvenā redaktore Inna Plavoka, atsaucoties uz konkrētiem piemēriem, kur Latgalē organizētajos mītiņos Ukrainas atbalstam iejaukušies krieviski runājoši agresīvi tipi, gan skaļi lamājoties un draudot, gan raujot nost Ukrainas karogus, gan pat fiziski aizskarot sapulču dalībniekus. Par līdzīgiem piedzīvojumiem sociālajos tīklos raksta un personīgi stāsta ne viens vien patriotiski noskaņots Latvijas pilsonis, kurš Ukrainas atbalstam ir izkāris vai lentītes formā pie mēteļa nēsā tās karogu.
Ainas no reālās dzīves ir krasā kontrastā aizplīvurotajiem Latvijas amatpersonu aicinājumiem uz mieru un vienotību. Kā norāda I. Plavoka, tipisks piemērs ir aizsardzības ministra Arta Pabrika atbilde uz jautājumu, vai Latvijas drošību varētu apdraudēt radikāli prokrieviski noskaņoto iedzīvotāju attieksme: "Latvijas sabiedrība pārdzīvo plašu dezinformācijas un viltus ziņu izplatīšanos, tāpēc es aicinu katru iedzīvotāju kritiski novērtēt jebkura veida informāciju."
Tiešām? Izvērtēt informāciju? Vai tad nav skaidrs, ka starp Latvijas krievu iedzīvotājiem ir būtiska daļa, kas atklāti atbalsta iebrukumu Ukrainā un Putina politiku. Ar lielu ticamību var izvirzīt hipotēzi, ka šie paši cilvēki neatbalsta Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanu un labprāt apsveiktu krievu tankus Latvijas ielās. Es nemaz nerunāju par slēptajiem Krievijas ietekmes aģentiem, bieži latviešiem, kas ir caurauduši daudzas Latvijas institūcijas, sākot no izglītības un beidzot ar tiesībsargājošajām.
Krievijas iebrukums Ukrainā, civiliedzīvotāju slepkavošana, terors un maniakālā pārliecība par Krievijas taisnību rāda šausmīgu ainu ne tikai par Putinu un rokaspuišiem, bet par Krievijas tautu kopumā un diemžēl arī daudziem "tautiešiem" Latvijā, kurus ideju brīvības vārdā atļāva gadiem zombēt caur propagandas TV kanāliem. Piektā kolonna Latvijā ir sagatavota, un ir tikai viena lieta, kas var to noturēt rāmjos – skarba, nesaudzīga vēršanās pret jebkādiem mēģinājumiem attaisnot, slavināt Putina režīma darbības Ukrainā vai aizskart pilsoņus viņu vēlmē palīdzēt ukraiņiem. Arī demokrātiskā valstī iecietībai ir robežas – tad, kad šo valsti vai demokrātiju mēģina iznīcināt! Novilksim skaidru robežu starp viedokļa paušanu un pretvalstiskām aktivitātēm, pasaules uzskatu un terora atbalstu, informāciju un meliem. 24. februārī karš iegāja jaunā fāzē, kurā izplūdušām līnijām vairs nav vietas.