Ierēdņu pieeja: ko vēl varētu saregulēt?

Kamēr nav aroslimība, nelaimes gadījums darbā, uzspļaujam darba aizsardzībai. Kad kārtējo reizi kāds darbinieks iet bojā nelaimes gadījumā darbā vai cīnās ar arodslimības sekām, sākam klaigāt par to, ka valsts ir slikta. Vari sēdēt, bakstīt telefonu vai planšetnieku, kamēr jauns, bet kad karpālā kanāla sindroma dēļ dzīves un darba kvalitāte kritīsies, sāksi kost elkoņos, ka neesi iepriekš pievērsis uzmanību savas veselības saglabāšanai. Vai savu acu veselībai ik pēc divām stundām atraujies no ekrāna uz 15 minūtēm? Vai izvingrini acis? Visdrīzāk - nē. Nu, tad gaidi redzes problēmas tuvā nākotnē. Ja nedomāsi par veselīgu darba dzīvi tagad, tad vecumdienās riskē mocīties ar dažādām arodslimībām. Bet ko nu te kaisīt pērles.. Ja cilvēkam nav izpratne par šo jautājumu, ja nav intereses, tad visdrīzāk tā neradīsies arī pēc komentāra šeit...

Autors ir pilnīgs lohs, attālinātais darbs nav atrašanās sabiedriskajā transportā! Biju augstākās domās par Dienu, paviršs viedoklis bez izpratnes par likumprojektu...

Mjaa, shitie debilie "reguleetaaji" aizreguleesies liidz tam, ka bez blankas aizpildiishanas cilveeks pat nevarees pakalju pakasiit. Stulbenju bars.

ka vispirms ir "deputātu pieeja" un tikai pēc pēc tās var sekot "ierēdņu pieeja". Ir absolūti negodīgi uzturēt "nejaukā ierēdņa" tēlu, atstājot nepamanīto "padumjo deputātu".

Sašutumā rakstot autors ir piemirsis, ka “pašnodarbinātie” un “attālinātie”, pateicoties humānajai Latvijas likumdošanai, mūsdienās ir arī, piemēram, Lattelecom darbinieki.

Vispirms runāšana, ka valsts kaut ko pārāk cenšas saregulēt, bet kad kaut kas notiek, tad brēkšana, ka tā pati valsts to nav pietiekoši regulējusi un nav uzraudzījusi uzraugu pārbaudītājus...