Ietekme nostiprinās ārpus valdības

Par ko notiek grūstīšanās? Un kādēļ ārpusvaldības organizācijām (gan pašmāju, gan starptautiskām) pēdējos gados ir tik liela ietekme uz politiskiem lēmumiem? Visu šo organizāciju ietekmes sviras un metodes, protams, nav pār vienu kārti metamas, tomēr intensitāte, ar kādu tās sev pievērsušas uzmanību, liek uz šo sfēru paskatīties tuvāk. Tā ir sagadījies, ka nesenā biznesa un politikas smagsvaru cīņa par valsts ietekmīgākās uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadīšanu sakrita ar neveiksmīgo apvērsuma mēģinājumu Latvijas Basketbola savienībā un cīņu par Latvijas Futbola federācijas prezidenta amatu, kas noslēgsies šonedēļ.

Visas šīs organizācijas apsaimnieko milzīgus, miljonos mērāmus budžetus, kuru daļa tiek iztērēta mārketinga mērķiem, dodot platformu un autoritāti organizāciju vadībai un tai pietuvinātajiem, kas bieži ir politiski iekrāsoti. Sporta organizāciju finansējuma ceļi ir atsevišķu pētījumu vērta tēma, tā ceļš līdz politiskajiem veidojumiem jau ne reizi vien ir izgaismojies.

Cita lieta ir tādu organizāciju kā LTRK vai Ārvalstu investoru padomes (FICIL) sistemātiska ietekme uz valdības politiku, vai nu piespiežot iejaukties kādā jomā (spilgtāku piemēru kā FICIL neapmierinātība ar maksātnespējas jomas regulējumu grūti atrast), vai kalpojot kā tādām ārpus valdības domnīcām, kurās pēc būtības notiek politikas virzienu ģenerēšana. Politiķi, lai cik absurdi tas nebūtu, nevis kautrējas par šādu zināmā mērā savas nespējas apliecinājumu, bet retorikā bieži iepin lepošanos par lielisku sadarbību ar dažādām pašmāju un starptautiskām ārpusvaldības organizācijām.

Pirmkārt, politiķi ir sapratuši, ka atsaukties uz spiedienu no ārpuses un šausmīgām sekām, ja tam nepaklausīs, ir ērti. Kas savulaik lika "griezt pensijas"? Starptautiskais Valūtas fonds, ne jau Dombrovska valdības apzināts lēmums, izvērtējot budžeta tēriņu samazināšanas iespējas. Kas lika Zatlera Reformu partijai savulaik tā cīnīties par finansējuma piešķiršanu Pasaules Bankas pētījumam par ostām? Protams, vēlēšanās apzināt ostu problēmas un celt to konkurētspēju. Ne jau lai izdabātu sponsoriem vai iegūtu spiediena instrumentu un argumentus pret koalīcijas partneriem un iedabūtu lielo brīvostu valdēs savus cilvēkus (citiem vārdiem – pārdalītu saimniecisko ietekmi).

Kučinska valdībai nu ir savs "bubulis", ar ko palikt atmiņā vēsturē – ASV FinCEN spiediens, kas lika haotiski "reformēt", pieķeroties iepriekš nogulētajai čaulas kompāniju problēmai. Runa nav par provinciālu burkšķēšanu pretī starptautiskām rekomendācijām. Runa ir par tādas politikas realizēšanu, tādu saimniekošanu, lai aktīva rīcība, reformas un uzlabojumi nebūtu tikai reakcija uz pirksta pakratīšanu vai, teiksim atklāti, spiedienu no ārpuses, bet gan pašu apzināti izraudzīta politika.