Tā ir ļoti satraucoša un neloģiska politikas maiņa, ja ņem vērā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un citu atzītu institūciju oficiālo nostāju, ka šis vīruss izplatās "klusi" – aplipinot citus vai nu pāris dienu agrāk, pirms pārnēsātājam pašam parādījušies kādi simptomi, vai pat šiem simptomiem neparādoties vispār.
Viņķele to sauc par "mērķtiecīgāku testēšanu", viņas politiski vadītā Veselības ministrija apgalvo, ka testēšanas algoritma maiņas mērķis neesot mākslīgi samazināt testēšanas apjomu, bet saīsināt rindas uz testēšanu tiem, kam tests ir pamatoti nepieciešams pēc iespējas drīzāk. Ja valstij trūkst resursu testēšanas veikšanai, jālieto skaidra valoda. Saprotamas bailes par politisku neveiksmi un pārmetumiem, ka nav notikusi mērķtiecīga un savlaicīga sagatavošanās kroņvīrusa otrajam vilnim. Prioritāte šobrīd nav kāda politiskie riski, bet tas, lai testēšana notiktu, neignorējot kroņvīrusa specifisko blakni – to, ka tas aplipina pirms simptomiem vai bez simptomiem.
Ne velti ar pilnīgi citu vēstījumu tajā pašā dienā nāca Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, pasakot, ka vīrusa apturēšanai nepieciešams veikt iespējami plašāku testēšanu, kā dēļ Eiropas Savienība novirza 100 miljonus eiro antivielu testu iegādei dalībvalstīm.
Protams, šis ir laiks, kad vīrusa apkarošana jāveic vienlaikus ar tā izzināšanu, tātad – bieži vien, taustoties pa tumsu, kas ir pamatīgi iedragājis paļāvību uz to, ka pašmāju un pat globālās institūcijas vienmēr nekļūdīgi rekomendē un īsteno to, par ko ir drošas. Tomēr nebūtu racionāli neieklausīties PVO, kuras rīcībā, neskatoties uz nereti pretrunīgajiem vēstījumiem un darbībām, ir plašākā un dziļākā informācija par jaunā vīrusa dabu. Un PVO nostāja ir skaidra: cilvēki var aplipināt citus ar kroņvīrusu neatkarīgi no tā, vai viņiem ir simptomi vai nav. Turklāt laboratoriskie pētījumi rāda, ka vīrusa nēsātāji visinfekciozākie jeb "lipīgākie" ir neilgi jeb pāris dienu agrāk, pirms tiem parādās simptomi, kā arī saslimšanas sākumposmā.
Amerikas Slimību kontroles un profilakses centrs (Centers for Disease Control and Prevention) lēš, ka ap 50% vīrusa pārnešanas gadījumu notiek, vēl pirms inficētājiem pašiem parādījušies simptomi. Savukārt ap 40% inficēto saslimšana norit bez simptomiem, tas ir – ja netiek veikta testēšana, viņi tā arī var neuzzināt, ka ir vīrusa nēsātāji un potenciāls drauds apkārtējiem.
Infekciozi jeb "lipīgi" apkārtējiem ir arī tie ar kroņvīrusu inficētie, kuriem simptomi tā arī neparādās, līdz ar to bez testēšanas par to neuzzina, – tāda ir PVO oficiālā pozīcija par spīti pretrunīgajiem pētījumiem un tam, kas tiek secināts no atsevišķiem gadījumiem. Pie šādas oficiālas pozīcijas tad arī būtu jāturas, kamēr Latvijas nule veiktās pārmaiņas testēšanas politikā iet pilnīgi citā virzienā, prom no vīrusa kluso nēsātāju un infekcijas potenciālo izplatītāju identificēšanas.