Inflācija atgriezusies

Tomēr šoreiz svarīgs ir nevis skaitlis, bet tā dinamika. Proti, vēl vasaras sākumā cenu pieaugumu gada izteiksmē varēja rakstīt ar procenta desmitdaļu mīnusiem, taču tagad tā ir par pusotru procentu augstāka, un eksperti sliecas domāt, ka kāps vēl. Par to liekot domāt norises pasaules preču biržās, kur, piemēram, naftas cena patlaban maksā pusotru reizi vairāk nekā savā pēdējā laika zemākajā punktā šā gada janvāra beigās. Tiesa gan, ar melno zeltu viss nav tik vienkārši, jo cenas kāpums nav noturīgs un barels Brent naftas pēdējā mēneša laikā kļuvis par 13–14% lētāks. Līdz ar to arī naftas produkti kādā brīdī var kļūt nedaudz lētāki nekā patlaban. Tomēr diezin vai to pašu varēsim teikt par lauksaimniecības produktiem, kuri arī pēdējā laikā piedzīvojuši iepirkuma cenu palielināšanos.

Lai arī no ierindas patērētāja viedokļa šobrīd notiekošais cenu pieaugums ir vērtējams negatīvi, pašreizējā statistika liecina arī par vairākiem pozitīviem aspektiem. Vispirms jau būtu vērts pievērsties pārtikas nozarei, kas vēl pirms dažiem mēnešiem ierastās deflācijas vietā piedzīvojusi visai solīdu cenu kāpumu, gada laikā produkcijai caurmērā sadārdzinoties par 2,1%. Tas, protams, papluinīs iedzīvotāju, īpaši mazāk turīgo, makus. Tomēr vienlaikus notiekošais cenu kāpums ir uzskatāms apliecinājums tam, ka pārtikas industrija aizvien vairāk attālinās no krīzes bedres, ko tai iepriekš izraka Krievijas noteiktie tirdzniecības ierobežojumi. Tas nozīmē, ka pēc aptuveni divus gadus ilgstoša pārejas perioda, kura laikā daudzi nozares pārstāvji atrada jaunas realizācijas iespējas, šobrīd ir radušies labvēlīgi apstākļi tam, lai lauksaimnieki un pārtikas pārstrādātāji varētu sākt pelnīt un vienlaikus arī tērēt vairāk, lai veicinātu valsts kopējo ekonomisko izaugsmi.

Arī citās jomās, sevišķi pakalpojumu sfērā, cenu pieaugums liecina par to, ka vismaz kāda iedzīvotāju daļa ir gatava maksāt vairāk. Tas savukārt nozīmē, ka arī pakalpojuma sfērā strādājošajiem būs iespēja tērēt vairāk un palielināsies naudas aprites ātrums tautsaimniecībā. Tieši tas ir galvenais ekonomiskā un galu galā arī labklājības pieauguma dzinējspēks. Tādējādi šķietamie zaudējumi, kas tagad ir saistīti ar lielāku naudas izdošanu, nākotnē var izvērsties par ieguvumiem, kas saistīti ar ekonomikas aktivizēšanos un varbūt iespēju tikt pie lielākām algām.