2015. gadā panāktā kodolvienošanās, kas tika noslēgta, piedaloties visām ANO Drošības padomes dalībvalstīm un Vācijai, paredz, ka Teherāna apmaiņā pret lielākās daļas starptautisko ekonomisko sankciju atcelšanu nodod savu kodolprogrammu starptautiskā kontrolē, kā arī izmanto to tikai civiliem mērķiem. Līdz šim vienošanās ir tikusi konsekventi ievērota, tomēr ASV prezidents Donalds Tramps nupat paziņoja, ka vēlas nākamo četru mēnešu laikā vai nu vienoties ar sabiedrotajiem Eiropā un panākt vienošanās pārskatīšanu, vai arī ASV izstāsies no vienošanās un attiecīgi tiks atjaunotas pret Irānu noteiktās sankcijas. (ASV ik pēc 120 dienām pieņem lēmumu par vienošanās pagarināšanu vai pārtraukšanu.)
ASV tagadējais prezidents vēl savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā asi kritizēja Baraka Obamas administrācijas apstiprināto dokumentu, uzskatot – Irānai noteiktie ierobežojumi ir pārāk pieticīgi, un šajā ziņā nepavisam nav vientuļš. ASV netrūkst politiķu, kuri vēlas vienošanās pārskatīšanu, uzskatot šādu soli par iespēju samazināt Irānas ietekmi Tuvajos Austrumos, kā arī palīdzēt saviem galvenajiem sabiedrotajiem reģionā – Izraēlai un Saūda Arābijai. Tāpat tiek cerēts, ka sankciju izraisītās problēmas Irānas ekonomikai veicinās protesta akcijas un novedīs pie Irānas režīma krišanas, kas gan ir strīdīgs pieņēmums.
Eiropas intereses tikmēr ievērojami atšķiras no ASV vēlmēm, jo ne velti kodolvienošanās noslēgšana Eiropā izraisīja daudz lielāku optimismu nekā aiz okeāna. Eiropas kompānijām Irānā ir vērienīgi plāni, kurus tās jau sākušas īstenot, noslēdzot daudzmiljardu investīciju līgumus, tāpat ir liela interese par Irānas naftas un gāzes piegādēm, kā arī par Irānu kā tranzīta koridoru. ASV tikmēr nekādu būtisku ekonomisko interešu Irānā nav.
Citas ASV aiziešanas no kodolvienošanās sekas ar ļoti augstu ticamības pakāpi būs Irānas atteikšanās parakstīt jebkādus jaunus dokumentus un atgriešanās pie kodolieroču izstrādes, kā arī, kas vēl būtiskāk, tiks pilnībā sagrautas visas iespējas jebkādā pārskatāmā nākotnē atrisināt Ziemeļkorejas problēmu. Redzot, cik viegli Vašingtona atsakās no sava paraksta uz starptautiskiem līgumiem, atteikšanās no kodolieročiem būs pēdējais, kam piekritīs Phenjana.
Neraugoties uz visiem šiem apsvērumiem, ASV savu viedokli, visticamāk, nemainīs, pat neraugoties uz sabiedroto aktīviem iebildumiem. Attiecīgi Eiropas lielvalstīm nāksies vai nu kārtējo reizi samierināties ar faktu, ka lēmums tiek pieņemts to vietā, pievienoties sankcijām un atteikties no sadarbības ar Irānu, vai arī palikt pie savas, pie kam daudz loģiskākās un arī izdevīgākās nostājas un neko nemainīt, vienlaikus riskējot nonākt līdz atklātam politiskam un ļoti ticams, ka arī ekonomiskam konfliktam ar Vašingtonu. Sliktākajā gadījumā tas var kļūt pat par robežšķirtni starp abiem Atlantijas okeāna krastiem.
melnais humors
Tavs vārds