Izaugsmes ziņā Eiropa varētu apsteigt ASV

Tā vedina domāt vairāki faktori. Pirmais no tiem ir nepiepildījušās bažas, ka līdzšinējo politisko eliti varētu nomainīt dažādi radikāli noskaņoti elementi, kuru ekonomiskās prioritātes ir visai neskaidras, kas savukārt būtu bremzējošs faktors investoru maku atvēršanai. Tomēr vēlēšanu rezultāti Nīderlandē un Francijā liek bažām pierimt. Tas pats attiecināms uz Angelas Merkeles panākumiem reģionālajās vēlēšanās Vācijā. Ka kanclere vēl aizvien bauda vēlētāju atbalstu, nav nekāds brīnums, jo ekonomiski un finansiāli tāda kā patlaban Vācija vēl nekad nav bijusi. Kāpēc gan vāciešiem balsot par kaut ko nezināmu, ja, valdot līdzšinējai politiskajai elitei, bezdarba līmenis ir divarpus reižu zemāks nekā pirms iepriekšējās finanšu krīzes? Līdz ar to septembrī gaidāmajās Bundestāga vēlēšanās visdrīzāk arī nebūs nekādu pārsteigumu, protams, ja vien pēkšņi būtiski nesaasināsies jautājums par visai diskutablo migrācijas politiku. Līdz ar to politiskās retorikas iespaids uz investīciju vidi Eiropā šobrīd šķiet mazāk aktuāls nekā pirms pāris mēnešiem.

Savukārt šis pats jautājums ASV var izrādīties pat aktuālāks. Lai arī jaunais ASV prezidents Donalds Tramps iestājas par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, viņa visai radikālo pirmsvēlēšanu solījumu izpildei gan attiecībā uz nodokļu reformām, gan investīcijām infrastruktūrā būs nepieciešams ilgāks laiks. Turklāt aizvien biežāk tiek dzirdēti viedokļi, ka Tramps savu amatu varētu atstāt pirms termiņa beigām. Vienlaikus arī ASV fondu tirgus vairs neuzrāda rekordu birumu, un, šim procesam ieilgstot, nauda pamazām varētu pārvietoties šaipus Atlantijas okeānam.

Ja runājam par eirozonu, tad šeit situācija varētu šķist pievilcīgāka arī tāpēc, ka ar Centrālās bankas atbalstu tautsaimniecībai pamazām tomēr izdodas atrauties no parāda krīzes bedres. Turklāt paralēli tam Eiropas Centrālā banka (ECB) veic arī ekonomikas kvantitatīvo stimulēšanu ar finanšu injekcijām vērtspapīru tirgos, kas ekonomisko investīciju mikroklimatu uzlabo vēl vairāk. Tiesa, pēdējā laikā dzirdams, ka saistībā ar inflācijas palielināšanos ECB savu tautsaimniecības stimulēšanas programmu varētu beigt ātrāk par šī gada beigām, kā bija plānots iepriekš. Tomēr, ja šis scenārijs piepildīsies, investīciju vide, visticamāk, nepasliktināsies un viss noritēs pēc līdzīga scenārija kā pirms pāris gadiem ASV, kad līdzīgu finanšu stimulēšanu bija beigusi ASV Federālo rezervju sistēma.

Šobrīd Eiropas trumpis ir arī tas, ka ekonomika pagaidām atrodas sākotnējās atgūšanās stadijā, līdz ar to straujākā izaugsme vēl tikai priekšā. Tiem, kas iegulda naudu, svarīgāki ir tieši tuvāko gadu attīstības tempi, nevis šobrīd jau sasniegtais līmenis. Tas attiecas arī pārsvarā uz vietējām ekonomiskajām aktivitātēm balstītajā cenu pieaugumā jeb pamatinflācijā, kas eirozonā pamazām pieņemas spēkā, savukārt ASV pamazām sāk bremzēties. Tā kā ASV tautsaimniecībā pašreizējā ekonomikas ciklā straujākais izaugsmes temps varētu būt jau aiz muguras, bet Eiropai, visticamāk, vēl tikai priekšā, investori varētu izšķirties par labu ieguldījumiem Atlantijas okeāna šajā krastā.