Fragments no intervijas:
Priekšvēlēšanu ierobežojumi jau sākušies, bet kandidātu sarakstu vēl nav. Vai tas loģiski, ka tie, kuri nav pieteikušies kā politiķi, var sevi reklamēt kaut vai kā kulinārijas eksperti, bet reklamēšanās liegums faktiski skar tikai tos, kas jau ir politikā vai izlielījušies, ka būs?
Noteikti ne pirms šīm vēlēšanām, taču pirms nākamajām gan varētu aktualizēt šo jautājumu – ekspertu lokā un politiskajā līmenī izdiskutēt, kā deputātu kandidātu iesniegšanas termiņu un priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu sākumu maksimāli tuvināt. Protams, tas, ka aģitācijas periods sākas četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas, bet deputātu sarakstu iesniegšana ir tikai 60 dienas, rada problēmas. Mēs aicinātu partijas, tiklīdz iesniegti kandidātu saraksti, izvērtēt, kādas aktivitātes sarakstā iekļautie veikuši 60 dienu laikā starp aģitācijas perioda sākumu un sarakstu iesniegšanu, un, ja bijusi aģitācija, to vajadzētu pieskaitīt partijas kopīgajiem vēlēšanu tēriņiem un nodeklarēt ne vēlāk kā trīs dienu laikā kopš kandidātu saraksta iesniegšanas.
Daudzos gadījumos droši vien līgumi nemaz nav slēgti vai nauda maksāta. Zinām, ka, piemēram, Latvijai ir blakus liels kaimiņš, kurš ļoti labprāt atbalsta sev tīkamus politiskos spēkus, to gaitas vairāk popularizējot savos medijos, ko lieto un no kā ietekmējas milzīga daļa Latvijas pilsoņu.
Protams, ir mediji, kuri vairāk vai mazāk simpatizē vieniem vai otriem politiskajiem spēkiem, bet likumā ir arī konkrēti atrunāti nosacījumi saistībā ar raidījumu veidošanu – jābūt viedokļu daudzveidībai, ja konkrētais medijs ir uzaicinājis kādas konkrētas partijas pārstāvi sniegt interviju. Ja būs pamats izdarīt secinājumu, ka pārāk bieži parādās konkrēti vienas partijas pārstāvis, tas noteikti būtu arī pamats, lai kontrolējoša institūcija uzsāktu pārbaudi.
Varat kaut kā ietekmēt ārzemju medija darbību?
Protams, ka būtu grūtības ar piekļūšanu datiem, viss atkarīgs no tā, vai konkrētā, piemēram, telekompānija pati atsauktos uz mūsu pieprasījumu. Mums bijuši precedenti no citām vēlēšanām, kad no ārzemēm atbildes saņemam ilgstoši un vairākkārtēji sarakstoties, kaut, diemžēl, ir bijuši arī gadījumi, kad nevaram šādu informāciju iegūt – netiek sniegta atbilde, jo viņiem nav tāda pienākuma. Problēmas tātad ir ar šāda veida informācijas iegūšanu, bet kopumā tik slikti nav – pie mums situācija ar aģitācijas regulējumu ir diezgan labi sakārtota. Pirms katrām vēlēšanām iepērkam neatkarīgo monitoringu, ja atskatāmies uz iepriekšējiem aģitācijas periodiem, šo monitoringu rezultāti neuzrāda būtisku atšķirību no apmaksātās aģitācijas, ko mums nodeklarē pašas partijas, reklāmas pakalpojumu sniedzēji, mediji.
Jā, slēptā aģitācija vienmēr bijusi, bet tas nenozīmē, ka ir ļoti būtiski pārkāpumi, kā 2006.gadā, kad vienā gadījumā runa bija par miljonu, otrā – par pusmiljonu. Šobrīd priekšvēlēšanu ierobežojumu sistēma no likumiskā viedokļa ir sakārtota, strikti nodefinēta arī atbildība par pārkāpumiem. Tajā skaitā ir noteikta atbildība arī par administratīvo resursu izmantošanu, kam vairāk ir preventīvs, atturošs raksturs. Mums kā kontrolētājiem likums uzliek par pienākumu, ja konstatējam, ka kāda partija pārkāpj tai noteikto priekšvēlēšanu izdevumu limitu, apturēt turpmāko attiecīgās partijas kampaņu. Katra partija apzinās lielo risku, ka pārkāpumu gadījumā kampaņa var tikt apturēta pirms vēlēšanām. Līdz ar to arī partijas seko līdzi visām aktivitātēm.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 8.marta, numurā!