Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +7 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds
Ja uzņēmums darbojas, bet ieguldījumi attīstībā netiek veikti, tad tas ir zombijuzņēmums

Jāveicina vietējo uzņēmumu investēšana pašu attīstībā

Mums jāapzinās, ka Latvijas iekšējais tirgus ir mazs, un jādomā par eksporta veicināšanu, uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) intervijā Magdai Riek-stiņai

Pēdējā laikā bieži tiek runāts, ka Latvijā nepieciešama straujāka ekonomikas attīstība, bet vienlaikus arī jāsakārto uzņēmējdarbības vide. Ko Ekonomikas ministrija (EM) dara, lai abus minētos mērķus sasniegtu?

Uzskatu, ka mums Latvijā jāpieņem skaidrs lēmums par to, uz kādu ekonomiku ejam. Mana vīzija ir, ka mēs virzāmies uz modernu, inovatīvu ekonomiku. Lai to panāktu, nepieciešama izcila uzņēmējdarbības vide. Patlaban Latvijā ir problēmas ar tiesiskumu un investoru aizsardzību. Tāpat arī jāsakārto uzņēmējdarbības izbeigšanas jautājums, kas ir ļoti svarīgs riska kapitālistiem un jaunuzņēmumiem.  

Latvijā produktivitāte ir aptuveni 40% no Eiropas Savienībā (ES) vidējā produktivitātes līmeņa. Mēs gribam, lai Latvijā produktivitāte sasniegtu 52% no ES vidējā līmeņa. Attiecībā uz eksportu mēs arī saredzam problēmu. Igaunijā 80% no iekšzemes kopprodukta (IKP) veido eksports, bet Latvijā – tikai 58% no IKP, turklāt ar tendenci samazināties. Ikvienam jāsaprot, ka mūsu valsts iekšējais tirgus ir ļoti mazs, tāpēc daudziem Latvijas uzņēmumiem vienkārši jābūt eksportspējīgiem. Pat ja mēs runājam par kafejnīcu, kas atrodas Rīgā, Brīvības ielā, tad arī šīs kafejnīcas īpašniekam jādomā ne tikai par to, kā apkalpot vietējos klientus, bet arī par to, kā piesaistīt ārvalstu tūristus. Latvijas ekonomika ir maza, tāpēc tai jābūt ļoti atvērtai un ar ļoti lielu eksporta jaudu, un uz to mēs arī koncentrēsim uzmanību. Situācija jāizmaina un jāpanāk, ka eksports veido nevis tikai 58% no IKP, bet vismaz 62%. To mēs arī centīsimies sasniegt. 

Kāda loma šajā procesā ir investēšanai biznesa izaugsmē?

Attiecībā uz investīcijām mums jāpārskata sava domāšana.

Tieši kā domāšana jāmaina?

Latvijā ilgu laiku dominēja koncentrēšanās uz ārvalstu investīcijām, bet ārvalstu investīcijas vairs nav dienaskārtības jautājums. Patlaban Latvijai pašai jākoncentrējas uz savām investīcijām, vietējiem uzņēmumiem pašiem jāiegulda savā kapitālā, jāattīsta savi produkti un jākļūst tik respektabliem, ka starptautiskie partneri vēlētos sadarboties ar Latvijas uzņēmumiem. Šobrīd mēs redzam investoru interesi jaunuzņēmumu segmentā. Ļoti svarīga šim segmentam ir nodokļu likumdošana. Es uzskatu, ka mums Latvijā jādomā par reinvestētās peļņas nodokļa 0% likmes ieviešanu. Turklāt vietējiem uzņēmumiem ir vajadzīgs lielāks pašu kapitāls. Lai uzņēmumi bankās varētu aizņemties vairāk naudas, uzņēmumiem vajadzīga lielāka tā saucamā aktīvu bāze un pašu kapitāls šajā aspektā ir ļoti svarīgs. Turklāt ļoti svarīgi ir tas, lai vietējie uzņēmumi ieguldītu paši savā attīstībā. Ja uzņēmums darbojas, bet ieguldījumi tā attīstībā netiek veikti, tad tas patiesībā ir zombijuzņēmums, kas turklāt nereti izmanto arī dažādas nodokļu shēmas, lai tikai ietaupītu. Jāuzsver arī, ka svarīgas ir nevis pašpietiekamas investīcijas, bet investīcijas, kas virzītas tieši uzņēmuma izaugsmei.

Jau gadiem tiek runāts, ka Latvijā jāveicina darba tirgus un izglītības sistēmas sasaiste. Kas tiek darīts patlaban?

Jautājums, pie kā mēs strādājam, saistīts ar cilvēkkapitāla attīstību. Protams, ir neiedomājami plānot ekonomikas struktūras izmaiņas, ja iedzīvotājiem nebūs tam nepieciešamo zināšanu. Daudzu valstu valdības patlaban spriež par to, ka valdības pienākums ir ieguldīt cilvēku zināšanās.

Kas tiek darīts tieši Latvijā?

Mēs strādājam trīs ministru sadarbības formātā – es, labklājības ministrs, kā arī izglītības un zinātnes ministrs – Nodarbinātības padomē. Globālais jautājums saistīts ar uzvedības modeļa maiņu gan profesionālās izglītības, gan augstākās izglītības sistēmā. Mūsu galvenais mērķis patlaban ir aizsākt pieaugušo izglītības sistēmas funkcionēšanu. Skandināvijas valstīs aptuveni viena trešā daļa strādājošo mācās, turklāt papildina savas zināšanas tieši tajā jomā, kas nepieciešama darba tirgum. Tur, Skandināvijas valstīs, darba tirgum nepieciešamo zināšanu apguve tiek nodrošināta ar dažādiem mehānismiem, piemēram, ir īpaši apmaksas modeļi, ir īpašas brīvdienas. Mums Latvijā ir mērķis iedarbināt profesionālās izglītības sistēmu un panākt, ka darba tirgum nepieciešamās prasmes un zināšanas apgūst vairs nevis tikai 5% pieaugušo, bet vismaz 15%. Saistībā ar šo mērķi jādomā par visa veida apmācību izmaksu atbrīvošanu no nodokļiem. 

Vai dialogs ar augstākās izglītības sistēmas vadošajiem pārstāvjiem veidojas bez grūtībām?

Manuprāt, sākušās ļoti labas pārmaiņas, aktualizējot sarunu par Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju kopumā. Nesen televīzijā bija vērojama ļoti laba diskusija par augstākās izglītības tēmu, tika pārrunāti daudzi būtiski jautājumi. Svarīgākais fokuss vērsts uz to, vai mēs spējam jaunajai paaudzei nodrošināt konkurētspējīgu izglītību, vai arī nespējam. Protams, pie tā jāstrādā augstākās izglītības nozares profesionāļiem. Ja mēs paraugāmies uz Latvijas augstskolu skaitu, reitingiem un zinātnisko darbību raksturojošajiem rādītājiem, tad mēs varētu vēlēties daudz vairāk. Te jāuzsver, ka jau ir iedarbināts ļoti svarīgs monitoringa mehānisms, un ir apkopoti dati, piemēram, par to, cik daudz jauniešu Latvijā studē pedagoģiju un cik daudzi no viņiem pēc studiju pabeigšanas dodas strādāt pedagoģiskajā jomā. Patlaban katru gadu, augstākās izglītības iestādes pabeidzot, pedagoga diplomu saņem vairāk nekā 900 jauniešu, bet mazāk nekā trešā daļa sāk darbu pedagoģijā, teiksim, skolās par skolotājiem. Tātad aptuveni 600 cilvēku, kas ieguvuši pedagoga diplomu, sāk strādāt kādā citā jomā. Rodas jautājums, vai tā ir labi koordinēta apmācību sistēma, ja aptuveni 600 jauno pedagogu savā specialitātē nestrādā, bet citās specialitātēs ir darbinieku deficīts. Tas izraisījis debates par to, kā sistēma tiek koordinēta, vai pastāvošā sistēma ir efektīva. Ir aizsākts darbs pie tā, lai izglītības programmas virzītu darba tirgus vajadzību virzienā. Tas gan nav paveicams vienā dienā, bet esmu ļoti priecīgs, ka milzu kuģis sakustējies. 

Atgriežoties pie tēmas par uzņēmējdarbības vidi, konkrēti kas tiek darīts tās uzlabošanai?

Patlaban esam akcentējuši vairākas prioritātes, uz kurām gribam koncentrēties. 

Viena no tām ir tiesiskā vide, un te jautājums ir arī par sankcijām, kādas tiek piemērotas. Piemēram, Gan Bei gadījums bija ļoti skaļš, bet sankcijas – ļoti niecīgas. 

Likumā noteikts, ka par aplokšņu algu maksāšanu iestājas kriminālatbildība, bet par tās piemērošanu arī nedzird.

Jā, diemžēl tā ir, un mēs ļoti vēlētos redzēt, ka attiecīgās institūcijas spēj pārkāpumu procesu identificēt un novest līdz notiesājošam spriedumam. Ēnu ekonomikas problēma Latvijā ir ļoti būtiska. Ekonomisko noziegumu efektīva izmeklēšana un spēja novest lietas līdz tiesai, līdz notiesājošam spriedumam ir ļoti svarīga ēnu ekonomikas mazināšanai. 

Nodokļu eksperti pauduši viedokli – kontrolējošie dienesti bargi vēršas pret godīgajiem nodokļu maksātājiem, kuri paviršības vai nezināšanas dēļ kļūdījušies, bet necīnās pret tiem, kuri apzināti ilgtermiņā pārkāpj likumus.

Te jārunā plašāk – par valsts pārvaldi, kas ir orientēta uz klientu. Mums ir 27 tirgus uzraudzības iestādes. Mazam tirgum tas ir milzīgs skaits. Jādomā par to, vai Latvijā vispār tik daudzas uzraudzības iestādes ir nepieciešamas. Mēs analizējām uzraudzības iestāžu uzvedības algoritmu un konstatējām, ka pamatā šīs organizācijas ir tendētas uz sodīšanu, viņu darbības rādītāji parasti ir piemērotu sodu skaits vai pat apjoms, bet tā ir nepareiza pieeja. Pareizā pieeja būtu censties panākt to, ka pēc iespējas lielāks skaits uzņēmumu darbojas atbilstoši likumiem un visiem pārējiem noteikumiem. Mēs arī konstatējām, ka uzraugošie dienesti pret uzņēmumiem izturas ļoti atšķirīgi – ir tādi dienesti, kuru pārstāvji ierodas uzņēmumā un skaidro dažādus noteikumus, un ir arī tādi dienesti, kuru pārstāvji, ienākot uzņēmumā, uzreiz meklē iemeslus sodīšanai. Nereti sodi, ko piemēro dažādi dienesti, daudziem uzņēmumiem ir vienīgā saskare ar valsti, un bieži uzņēmumu pārstāvji pat nesaprot, tieši par ko komersanti tiek sodīti.  

Kā situāciju mainīt, lai ideja par valsts pārvaldi, kas orientēta uz klientu, nepaliktu tikai teorētiskā līmenī, bet tiktu īstenota praksē?

Patlaban cenšamies izstrādāt vienotu uzvedības algoritmu visām uzraugošajām iestādēm, un šī uzvedības algoritma pamatā ir konsultē-kontrolē princips. Tas paredz, ka uzraudzības iestādei vispirms jāpanāk, lai klients, respektīvi, uzņēmuma pārstāvis, saprot, kas no viņa tiek prasīts, bet soda piemērošana nedrīkst būt galvenais iestāžu darbības mērķis. 

Vēl būtiski ir ieviest principu, ka pats uzņēmējs var pārbaudīt savu uzņēmumu, analizēt to, vai viss atbilst normatīvajiem dokumentiem, proti, pašauditēties, izmantojot dažādus elektroniskos pārbaudes rīkus. 

Tiek arī plānota valsts pakalpojumu digitalizācija. E-pārvaldes ieviešanas jomā Latvija pagaidām būtiski atpaliek no Igaunijas. Plānojam ieviest principu, ka vieni un tie paši dati jāiesniedz tikai vienreiz. Tā tiktu taupīts iedzīvotāju laiks. Vēl par Igauniju runājot, kā pozitīvs piemērs jāmin tas, ka Igaunijai ir izdevies izveidot tiešām ļoti efektīvu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sistēmu. Te nav runa tikai par Igaunijas VID programmatūru, bet arī par spēju sadarboties visām valsts datubāzēm. 

Visu interviju ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu lasiet pirmdienas, 13.februāra laikrakstā Diena!

Top komentāri

Jāveicina veicināšanas veicināšana
J
Man patīk Vienotības patstāvīgā pļurkstēšana vajadzības izteiksmē un padomiskie lozungi, adresēti visam kam, tikai acīmredzot ne pašiem Vienotības pārstāvjiem, kuri salīduši atbildīgos (un naudīgos) amatos un kuru kompetencē ir bez liekas muldēšanas, sen jau strādāt, lai realizētu visus šos "jāveicina, jādara, jābūt, u.t.t." Papļurkstēji Ašerāden, še tev virtuālais kartona žetons, bet tālāk ko? Sen jau pie tā tev jāstrādā treknais vepri! Tu un tava partija blandās pa varas koridoriem veselu desmitgadi!!!!!!! DESMIT GADUS!!!!!! Turklāt lielāko daļu no šiem desmit gadiem Vienotības vara ir bijusi absolūta.
VOLANDS
V
LIEKĒŽI VALSTS TĀ SAUCAMAJĀ PARVALDĒ IR PAR DAUDZ! BILANCE NEIET KOPĀ STARP TIEM , KAS DARA UN TIEM KAS PARAZITĒ! PARAZĪTU IR PAR DAUDZ!
Valdis
V
Jā, aicinajums ir labs un tā sakārtotā un strādājošā ekonomikā arī būtu jābūt, ka uzņēmums investē, strādā, daļu peļņas reinvestē utt... bet raugoties no ierindas uzņēmēja skatupunkta, šajā valstī jau pēdējos desmit gadus, īpaši pedējos septiņus nedarbojas neviens biznesa pamatprincips, nemaz nerunājot par to, ka valstī varētu palielināties vai vismaz stabilizēties nodokļu ieņēmumi. Par kadu kafejnīcas darbību var runāt, ja nav iespējams tādai darbībai atrast finansējumu, ja notiek brīnums un tu laimē loterijā vai saņem mantojumu, investē jebkurā biznesā latvijā un tu esi izputināts nepilna gada laikā! Sākot ar to, ka tajā pašā kafejnīcā pavārs bez 50 eiro dienā nestrādās un viņam neinteresē vai klientiem garšo viņa "pelmeņi" vai nē. Īpašnieks var darīt piecus darbus, kas parasti arī šīs valsts mazajā biznesā arī ir 99% gadījumu vērojams, bet viņš to nevar darīt kvalitatīvi ilgtermiņā. Diemžēl, tendence ir tāda, ka to darbu un pildāmo amatu skaits tam īpašniekam nevis sarūk, bet pieaug
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē