Tieslietu ministra Jāņa Bordāna un viņa partijas it kā principiālie iebildumi, kas kādam varēja izskatīties kā šķēršļu likšana Straumes pārapstiprināšanai, patiesībā šo procesu ir tiktāl politizējuši, ka ir noveduši pie pretēja efekta.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) aicinājumi rīkot jaunu KNAB priekšnieka atlases konkursu un tās deputātu un ministru nesenie balsojumi valdībā un atbildīgajā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pret Straumes kandidatūru ir panākuši tikai un vienīgi to, ka KNAB vadība tiks pārapstiprināta, pārējām valdošajām un opozīcijas partijām saliedēti nostājoties pret Konservatīvajiem un izpaliekot jebkādai publiskai Straumes un biroja darba analīzei un jēgpilnai kritikai. Tātad – JKP ir panākusi tieši pretēju efektu tam, par kādu vārdos iestājās.
Tieslietu ministrs aicināja rīkot jaunu konkursu KNAB priekšnieka atlasei, jo tajā piedalījušies tikai divi pretendenti un plašāka pretendentu loka izvērtēšana no valsts interešu viedokļa šim konkursam piešķirtu lielāku prestižu. Bordāna partijas biedrs, par KNAB priekšnieka kandidatūras virzīšanu atbildīgās Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns šo konkursu nodēvēja par formālu. Patiesībā ne Bordāna, ne Rancāna viedoklim nav iespējams nepiekrist. Situācijā, kad biroja vadīšanai piesakās tā esošais priekšnieks, kurš nav izraisījis ne plašu sabiedrības, ne mediju, ne politiķu kritiku, kura darbība nav izraisījusi skandālus un kurš turklāt vēl pats nāk no specdienestu vides, un kura izvērtēšanā līdzās Valsts kancelejas direktoram un ģenerālprokuroram piedalās abu valsts specdienestu – Satversmes aizsardzības biroja un Valsts drošības dienesta priekšnieki –, viņa uzvara konkursā ir faktiski jau nolemta.
Konkurss uz KNAB priekšnieka amatu patiesībā kļuva formāls, vēl pirms bija sācies, jo, saprotot, ka Straume pie esošā publiskā un politiskā fona, visticamāk, tiks pārvēlēts, nopietni pretendenti uz to gluži vienkārši nepieteicās un nepieteiktos, pat ja Bordāna viena paša spēkos būtu sarīkot kaut padsmit konkursu. Līdz ar to Bordāna un viņa partijas nostāšanās pozā šim konkursam piešķīra tikai vēl vienu trūkumu – to galēji politizēja, pārvēršot par stāstu, kurā visas partijas ir pret JKP un līdz ar to arī... par Straumi. Šāda KNAB priekšnieka izraudzīšanas politizēšana bija atvēsinoša arī medijiem un viedokļu līderiem, kuri nevēlējās doties politiski mīnētā tēmā, līdz ar to izpalika tik ļoti vajadzīgais KNAB darba izvērtējums.