Daudzviet Eiropā pēc plāna publiskošanas gan ar lielu sparu ir atjaunojušās diskusijas par to, ko paredzētie pasākumi nozīmēs katras valsts ekonomikai, kāds slogs tiks uzlikts iedzīvotājiem un vai šī nasta maz ir godīga un panesama. Piemēram, nīderlandiešu laikraksts, vēršoties pie premjera Marka Rites, raksta: "Megamaniakālais Eiropas klimata plāns karājas virs pilsoņu galvām kā negaisa mākonis... Neievēlēti Briseles dūži ir salikuši kopā pasākumu paku, ko piespiedu kārtā apmaksās patērētāji un uzņēmumi... Pieņēmums, ka pilsonis ir lielākais piesārņotājs, nav patiess. Ir jārunā par enerģētikas sektoru un smago rūpniecību. Taču šobrīd nasta ir neproporcionāli uzlikta sabiedrībai."
Minot tikai divus no EK likumdošanas ierosinājumiem, kas tieši skars ikviena ES pilsoņa maciņu, bet mazāk turīgajiem var izsist pamatu zem kājām, pirmām kārtām jānorāda uz tā saukto emisiju tirdzniecības sistēmu, kuru plānots attiecināt arī uz transporta un ēku sektoru. Dzīvē tas var nozīmēt ievērojamu komunālo, īres un degvielas izmaksu pieaugumu. Vēl viens visu sabiedrību skarošs ierosinājums – no 2035. gada aizliegt auto ar iekšdedzes dzinējiem tirgošanu. Cik katram no mums izmaksās jauns elektroauto vai ūdeņraža auto un vai un par kādu cenu Latvija būs spējīga 14 gadu laikā nodrošināt visaptverošu to uzlādes tīklu, ir gandrīz neatbildams jautājums.
Par laimi, EK ierosinātajai likumdošanas pakotnei jāiet cauri ierastajai procedūrai. Un jau šobrīd redzams, ka kaulēšanās starp dalībvalstīm ar atšķirīgām ekonomikām un enerģijas avotiem būs mežonīga. Latvijas valdībai, premjeram un vides ministram ir laiks mosties un godīgi pateikt, kāda ir Latvijas pozīcija un ko EK plāns nozīmēs Latvijas iedzīvotājiem. Kāda Latvijai būs zaļā kursa cena?