Apvienotā saraksta deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšana šajā amatā var radīt izaicinājumus šī mērķa sasniegšanai.
Saeimas spīkera amats, par spīti tam, ka satur nozīmīgus uzdevumus un skaitās ļoti ietekmīgs, ir visai netipiska karjeras izvēle tādam gados jaunam politiķim kā Smiltēns, kuram ir tikai 38 gadi un loģiskāka liktos izaicinājumu meklēšana izpildvarā kāda ministra amatā. Tas būtu loģiskāk arī Apvienotajam sarakstam, jo nerakstīts likums vēsta, ka pie amatu sadales pēc vēlēšanām Saeimas spīkera amats ir viena ministra portfeļa vērtē. Līdz neilgam laikam šim amatam paralēli apspriestais Apvienotā saraksta kandidāts, 60 gadu slieksni pārsniegušais Māris Kučinskis kā bijušais premjers iederas to politiķu kategorijā, par kuru saka, ka tie sasnieguši gandrīz visu un tiem piedienas tāds statusa amats kā Saeimas priekšsēdētājs. Tādēļ viens no skaidrojumiem, kādēļ Smiltēna vēlme ir pārsvērusi politisko loģiku, ir viņa vadītās Latvijas Reģionu apvienības deputātu lielais īpatsvars samērā īsi pirms vēlēšanām izveidotā Apvienotā saraksta Saeimas frakcijā.
Bet ko vakardienas balsojumi Saeimas darbam nozīmē saturiski? Ir skaidrs, ka Alekseja Rosļikova partijas Stabilitātei! politiskā programma nākamajiem četriem gadiem ir nodarboties ar provokācijām, izmantojot Saeimas tribīni un organizējot izaicinājumus, salīdzinot ar kuriem Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema uzvedība drīz sāks piemirsties. Kas ir provokācija? Provokācija ir otras puses izaicināšana, lai to pamudinātu rīkoties pretēji savām interesēm, bet izdevīgi provokatoram. Ja provokatoram pretī noliek ļoti aukstasinīgu reakciju, kas apzinās, ka katras pretdarbības mērķis nav pašam nonākt starmešos ("ek, kā es tam Rosļikovam ierādīju vietu"), viss kārtībā. Ja Saeimas priekšsēdētāja amatā būtu ievēlēts politikā visu vai gandrīz visu sasniedzis cilvēks, kā tas šim ietekmīgajam, nozīmīgajam, bet tomēr statusa amatam piestāvētu, bažu būtu ievērojami mazāk.
Bet Edvards Smiltēns Saeimas priekšsēdētāja amatu ir ieguvis savas politiskās karjeras brīdī, kad viņam objektīvi vēl daudz kas ir jāpierāda un tieši tāds ir arī viņa uzvedības modelis. Aukstasinīga reakcija uz rosļikoviešu provokācijām, necenšoties gūt reitinga punktus uz vārdu cīņām un spīkera āmurīša klaudzināšanu, šādā uzvedības modelī varētu neierakstīties, kaut gribētos prognozēs kļūdīties.