Kalvītis: Savas vērtības jāaizstāv, bet nav Krievijai jādraud ar vispasaules sankcijām

paragrāfu. Ja nebūtu līguma, nebūtu arī skaidrs, kurā brīdī ir robežas pārkāpums, kurā nav. Bija kritika, ka igauņi gudrāki, jo līgumu neslēdza, bet redzam, ka arī viņi vēl pirms Ukrainas notikumiem to izdarīja, nonākot tieši pie tā paša secinājuma. Noslēdzot līgumu, neko nezaudējām, jo ES un NATO paplašināja pēc Otrā pasaules kara novilktajās robežās, tātad mums nebija pat teorētiskas iespējas pretendēt uz kaut kādu papildu teritoriju.Vai Latvijas politiķu reakcija uz Ukrainas notikumiem ir adekvāta?Pietrūkst konkrētikas. Man kā ierindas pilsonim, kas šobrīd nepiedalās politiskā procesā, neradās sajūta, ka šī situācija būtu izsvērta un visi vienoti nāktu ar kādu pozīciju. Ir spiediens no medijiem, skaidrs, ka jābūt reakcijai. Tajā pašā laikā paust asu reakciju neuzdrošinās, jo var iestāties sekas. Tā nu vadošās amatpersonas izskatās apjukušas.Cik mēs vispār varam atļauties spirināties pretī šādā situācijā?Savas vērtības ir jāaizstāv, bet, protams, nav jādraud ar vispasaules sankcijām, kuras paši nevaram realizēt. Nekādā gadījumā nevaram atzīt Krimas okupāciju. Nedrīkst pieļaut starptautisko politisko situāciju, kas var pavērsties pret pašiem. Jo tad jebkurā brīdī kāds var ienākt, paņemt ko nost un pateikt - tas tagad piederēs man.Kā, jūsuprāt, mums jāveido attiecības ar Krieviju, ņemot vērā pieredzi?Jāpieiet pragmatiski - jāpaņem tas, ko no viņiem var paņemt, tajā pašā laikā nezaudējot pašcieņu. Austrumos no mums ir rinda valstu, kur spēcīgas ekonomikas, kur daudz naudas un iespējams nopelnīt. Tajā pašā laikā ir jānodala attieksme, kas veidojas pret Krievijas varu dēļ tās rīcības, no attieksmes pret tautu. Jāveido attiecības, nevis jāizolējas. Dinamo ir jāspēlē KHL, mūziķiem un aktieriem ir jāuzstājas Krievijā. Kad biju premjers, bija vispārēja norobežošanās no Baltkrievijas politiķiem un tajā pašā laikā visās Eiropas rekomendācijās tika uzsvērts, ka ar tautu un sabiedrisko sektoru jādraudzējas, jāuztur kontakti. Tautu nevar vainot par politiskās varas rīcību. Tas mums pašiem ļoti svarīgi, ne tikai krievu tautai.No biznesa viedokļa šis ir lielu risku vai lielu iespēju laiks?Ņemot vērā Krievijas ekonomisko situāciju un vēl politisko, ko viņi paši sev ir izveidojuši saistībā ar Ukrainas notikumiem, ir ļoti daudz risku. Cik man ir zināms, bizness šajā brīdī ir apstājies. Daudzas lietas nenotiek.Tas nozīmē, ka paši drīz varam piedzīvot nākamo krīzes vilni?Viss lielā mērā būs atkarīgs no tā, cik Krievijas ekonomika spēs atgūties un atveseļoties no šīs situācijas. Šobrīd redzams valūtas vērtības, līdz ar to - uzticības kritums. Eksperti tuvākajos gados Krievijā paredz recesiju. Bet jebkura recesija Krievijā vienmēr atstājusi ļoti dziļas sekas arī uz Latvijas ekonomiku.Redzam, ka Krievija pati radīja sev problēmas. Kāpēc tas bija vajadzīgs?Apstākļu spiesta rīcība. Krievijas ekonomika piedzīvoja recesiju, bija ļoti daudzas iekšējas problēmas, kuras viņi nevarēja atrisināt. Valdībai vajadzēja nodemonstrēt izlēmīgus soļus, un nekas politiķiem labāk nepalīdz kā taisnīgs karš ārpus valsts robežām. Krima šajā ziņā ļoti ērta - tas ir krievisks reģions, kur daudz bijušo PSRS armijas atvaļināto virsnieku ar ģimenēm.Visu interviju ar Aigaru Kalvīti, tostarp arī par risinājumiem valsts energoneatkarības vairošanai un partiju izredzērm gaidāmajās vēlēšanās, lasiet laikrakstā Diena trešdien, 9.aprīlī!