Ķēķa mahinācijas ap pirts sarunām

Sarunas jāpublisko par spīti aizdomām par sagrozīšanu vai naudas izspiešanu no atsevišķiem to figurantiem. Pirmā brāķa atmaskošana ir mediju uzdevums, otrā defekta izmeklēšana – tiesībsargu pienākums. Taureņu pirts sarunu transkripti, tos lasījušiem, patiesi rada iespaidu par rediģēšanu, mērķtiecīgi atstājot tikai tādu saturu, lai tas ar garantiju neizklausītos pēc nekā krimināla, pat ja politiski tas nozīmētu pensionēšanos. Tas, vai šāda mīkstinātā versija un attiecīgi jau iecerētā mīkstā reakcija ies cauri, būs lielā mērā atkarīgs arī no mediju darba kvalitātes.

Ņemot vērā, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) noklausīto Taureņu sarunu ieraksti ir tikai divu operatīvo avotu rīcībā – to, kuri vēl aizvien strādā KNAB, un to, kuri KNAB vairs nestrādā –, jautājums par sarunu satura mīkstināšanu nes vēl dubultu, ar pašu sarunu saturu nesaistītu slodzi. Un tā – ietekmes punkti Taureņu pirts sarunām var būt vairāki: pirmkārt, politiski vislielākā ietekme no šādu sarunu publiskošanas netieši varētu būt uz nākamās valdības izveidi, jo var izslēgt no aprites dažu labu kandidātu, kura sponsoram jau sapņos rādās Satiksmes ministrija un dzelzceļa elektrifikācijas daudzmiljonu projekts.

Otrkārt, kas notiks vēlēšanu apvienības Latvijas attīstībai (LA)/Par! iekšienē, kur Par! spārns jau pilnā sparā apspriež, cik politiski kaitējoša var izrādīties atsevišķu LA valdes locekļu, dibinātāju, naudas piesaistītāju un sponsoru centrālā loma Taureņu sanāksmju organizēšanā. Ņemot vērā, ka LA/PAR balansē uz 5% robežas, būtiskāk, iespējams, būs, kā un vai pārējās partijas to izmantos attiecībā ne tik daudz pret LA/PAR, pozicionējoties pret naudīgu un jaudīgu, tomēr pastarīti, cik pret Jaunās konservatīvās partijas lokomotīvi Kurzemē Juri Jurašu, kura valdīšanas laikā KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļa šīs sarunas ierakstīja.

Taureņu sarunu satura mistiska mīkstināšanās kaut kur pa ceļam no KNAB līdz mediju redakcijām, protams, atrisina problēmu ar jautājumiem, kāpēc koruptīvas sarunas vismaz kopš 2013., ja ne 2010. gada nav rezultējušās nevienā kriminālprocesā ar skaļām aizturēšanām. Tomēr to, kuri zina par Taureņos patiesībā kārtoto lietu apmēru un raksturu, tostarp to, kuri pārstāv citas tiesībsargājošās struktūras, ir pietiekami daudz, lai sarunu iespējamā mīkstināšana kā bumerangs trāpītu to literārajiem redaktoriem. Nu nevarēs tik viegli ne medijiem, ne sabiedrībai iebarot paralēlo realitāti, kurā sarunu dalībnieki, kas iesaistīti citos korupcijas un naudas atmazgāšanas kriminālprocesos, turklāt vēl ieinteresēti politiskos lēmumos un daudzmiljonu iepirkumos, tā vienkārši un bez krimināla konteksta apspriež basketbolu vai lietu "sarunāšanu".