Vienošanās, jāatgādina, paredz, ka Ķīna nākamo divu gadu laikā papildus iepirks no ASV preces un pakalpojumus kopumā 200 miljardu ASV dolāru vērtībā, kā arī Ķīnas piekāpšanos vēl vairākos citos jautājumos. Apmaiņā pret to ASV pat neatceļ Trampa noteiktos tirdzniecības tarifus, vienīgi uz laiku atsakās no jaunu tarifu ieviešanas.
Ja uz Vašingtonā parakstīto dokumentu raugās caur lielvaru autoritātes prizmu, tad vienošanās, protams, ir visai sāpīgs sitiens Pekinas starptautiskajam prestižam. Ne jau velti līgumu no Ķīnas puses parakstīja tikai vicepremjers.
Tajā pašā laikā ekonomiskajā ziņā Ķīnas zaudējumi ir vai nu nelieli, vai arī vispār nekādi, kamdēļ pagaidu rezultāts Pekinā tiek uzskatīts par samērā veiksmīgu kompromisu.
Runa ir par to, ka līgums attiecas galvenokārt uz precēm, kuras Ķīna tāpat importē lielos apmēros un kuru importu vairākumā gadījumu bija plānots palielināt neatkarīgi no attiecībām ar ASV. Attiecīgi, ja nu kāds cietīs, tad tie eksportētāji, kuru preces tiks aizstātas ar ASV ražojumiem, lai gan Ķīna ir oficiāli solījusi saglabāt visu esošo importu.
ASV gadījumā vienošanās tikmēr pat labākajā gadījumā tikai nedaudz pietuvina vienu no Trampa stratēģiskajiem mērķiem – tirdzniecības deficīta ar Ķīnu jūtamu samazināšanu. Otru, daudz nozīmīgāku mērķi – Ķīnas tehnoloģiskās attīstības nepieļaušanu, tajā skaitā tādus plānus kā Ražots Ķīnā 2025, šis līgums nekādi neietekmē. Tieši tāpat dokuments neietekmē Ķīnas nodomus 40. gados kļūt par pasaulē dominējošo lielvalsti uzreiz plejādē jomu un nozaru.
Panākt Pekinas piekāpšanos šajos jautājumos ASV centīsies jau sarunu otrajā fāzē. Tajā pašā laikā atsacīšanās no stratēģiskiem mērķiem, kuru sasniegšanā jau ir ieguldīti milzīgi resursi, absolūti nav tas pats, kas viena sojas piegādātāja nomainīšana pret citu. Piekāpšanās šajā ziņā jau būs pavisam īsta, nevis morāla un simboliska Pekinas kapitulēšana, un ir skaidrs, ka gaidīt no Ķīnas šādu soli ir nereāli.
Ar augstu ticamības pakāpi var prognozēt, ka Trampa atkārtotas ievēlēšanas gadījumā abu lielvalstu tirdzniecības konflikts uzliesmos ar jaunu sparu. Laiks kopumā strādā Pekinas labā, un ASV prezidentam nav citas izvēles, kā censties izmantot visas iespējas, tajā skaitā arī bezcerīgas, situācijas mainīšanai.
Mūziķis
cienu