Ko svinējām?

Turklāt paveicās ar laikapstākļiem – varēja gan parušināties mazdārziņu dobēs, gan aizvējā pazvilnēt pavasara saulītē utt. Vēl kāds bija tik ļoti aizrāvies ar dalību interneta saziņas diskusijās par jauniem un atceļamiem brīvdienu valsts svētkos datumiem, ka nemaz nemanīja, kā tie pagājuši. Jā, protams, ir arī tādi – un ne mazums –, kas zināja, ka 1. maijā svinam Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu (un nevis Starptautisko strādnieku solidaritātes dienu kā savulaik) un 4. maijā – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu (nevis Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu, kā to sauca vēl nesenā pagātnē).

Bija gana daudz iespēju izjust svētku noskaņojumu, gan piedaloties dažādos pasākumos, gan to norisi vērojot televizoru ekrānos, tomēr nepamet sajūta, ka tikai neliela daļa sabiedrības tam pievērsa uzmanību.

Varbūt tāpēc, ka brīvdienās ierasts "atslēgties" no visa valstiskā, politiskā? Bet varbūt tāpēc, ka nav veidotas un nostiprinātas šo svētku svinēšanas tradīcijas, turklāt nevis kādā elitārā kopienā, bet, kā savulaik teica, – plašās masās?

Jā, var teikt, mēģinājumi to darīt ir bijuši, kaut vai ar jau pieminētajiem Baltā galdauta svētkiem, taču šajā gadījumā drīzāk ir tā, ka no efekta sanācis defekts – jaunradītie "svētki" pārklājas, noēno, apēd tos, kuru vārdā tie radīti. Ja no pasākuma nākušajiem jautātu, ko svinējuši, droši ticams, ka vairākums atsauktos uz galdauta svētkiem, nevis neatkarības atjaunošanu. Varbūt problēma tajā, ka arī pats svētku svinēšanas veids nosaukts par svētkiem, bet varbūt vaina ir formātā – ir jau jauki parūpēties par "infrastruktūru" sarunai, bet tas nekādā gadījumā nevar būt garants tam, ka saruna būs par iecerēto tēmu – valsts neatkarības atjaunošanu, stiprināšanu un mūsu katra līdzdalību tajā visā. Galvenais fokuss ir uz kopīgu pasēdēšanu, paēšanu, patērzēšanu. Ko var izrunāt, ja ik pa brīdim kāds ieminas: "Pagaršojiet arī šo – pati cepu!"...

Drīzāk šajos svētkos iederētos plašas ikgadējas publiskās debates par valsts nākotni. Kaut vai nedēļas garumā. Ar ikviena, kam ir ko teikt, aktīvas līdzdalības iespēju.